Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Šķirot laulību un slēdzot vienošanos pie notāra, ar bijušo vīru vienojāmies, ka dēls paliek manā aizgādībā un tēvam ir vien saskarsmes tiesības. Vienojāmies, ka maksās uzturnaudu un mantu mēs nedalām. Situācija ir tāda, ka tēvs uzturnaudu nemaksā, nesatiekas ar dēlu. Esmu precējusies otro reizi, un dēls vēlas, lai viņam būtu tāds pats uzvārds kā man pēc laulībām. Vīrs vēlas adoptēt manu dēlu, jo reāli arī viņu uztur un audzina. Vai pie notāra slēgtajam vienošanās dokumentam ir tāds pats spēks kā tiesas lēmumam? Jautājums – lai bērnu varētu adoptēt mans vīrs, bērna bioloģiskajam tēvam ir jādod piekrišana adopcijai vai nepieciešams tiesas spriedums par aizgādības tiesību atņemšanu tēvam? Man ir vienošanās, ka viņam aizgādības tiesību nav, būtībā viņš no tām ir atteicies. Manuprāt, man nebūtu viņš jāmeklē un jājautā atļauja adopcijai. Paldies!
No aizgādības tiesībām un no tām izrietošajām vecāku tiesībām un pienākumiem nevar tik vienkārši atteikties. Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku – tēva un mātes – aizgādībā. Atbilstoši Civillikuma 178. pantam gadījumā, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo, ko praksē mēdz saukt arī par ikdienas aizgādību. Taču jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi. Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība. Pēc situācijas apraksta saprotams, ka tieši tas arī ir noteicis – šķirot laulību, esat vienojušies par atsevišķas aizgādības noteikšanu dēlam. Tas nozīmē, ka par bērna dzīvē būtiskiem jautājumiem ir tiesības lemt vienam vecākam, nejautājot otra vecāka viedokli, piemēram, par izglītību, veselības jautājumiem, dzīvesvietas maiņu u. tml. Taču būtiski saprast, ka viena vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšana nenozīmē, ka otra vecāka aizgādības tiesības izbeidzas. Šādā gadījumā bērna tēvam joprojām ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus un tiesības regulāri tikties ar bērnu. Līdz ar to vienošanās par to, ka viens no vecākiem atsakās no aizgādības tiesībām, ir pretrunā likumā noteiktajam un līdz ar to nebūtu likumīga.
Atbilstoši Civillikuma 198. pantam aizgādība izbeidzas pavisam tikai šādos gadījumos:
Ministru kabineta noteikumu Nr. 111 „Adopcijas kārtība” 5. punkts paredz, ka bērna adopcijai piekrišanu nepieciešams saņemt no vecākiem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā ar adoptējamo vai atsevišķi. Bērna tēva piekrišana adopcijai nav nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja viņam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības, kas šajā gadījumā nav noticis.
Latvijas Republikas Civillikuma 169. panta trešā daļa paredz, ka piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Līdz ar to, ievērojot minēto, lai bērnu varētu adoptēt Jūsu laulātais, šajā situācijā bērna tēvam nepieciešams dot piekrišanu adopcijai, un to viņš var izteikt bāriņtiesai personīgi vai arī iesniegt notariālā akta formā vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu.
Par iespējamo rīcību, ja bērna tēvs adopcijai nepiekrīt, izklāstīts e-konsultācijā “Ja tēvs piekrīt, bērnus var adoptēt mātes laulātais”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
