E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 11918
Lasīšanai: 7 minūtes
TĒMA: Nodokļi
2
5
2
5

Par darījumiem ar kriptovalūtu un nodokļiem

J
jautā:
07. maijā, 2017
Jānis

Sveiki! Eiropas Tiesa noteikusi, ka operācijas ar “bitcoin” un citām virtuālajām valūtām Eiropas Savienības teritorijā nav jāapliek ar PVN (http://www.treideri.lv/eiropas-tiesa-atbrivojusi-no-pvn-darijumus-ar-bitcoin). Pārdodot kriptonaudu daudzās Eiropas Savienības valstīs, ir attiecināms kapitāla pieauguma nodoklis. Likumi atšķiras no valsts uz valsti: Vācijā nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis, ja kriptonauda ir īpašumā ilgāk par gadu, tā pieder privātpersonai un tiek izmantota tikai privātām vajadzībām. https://www.welt.de/print/die_welt/finanzen/article117487737/Bitcoin-Geschaefte-nach-einem-Jahr-steuerbefreit.html - Nīderlandē nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis, ja tas nav galvenais ienākuma avots un ja netiek īpaši pelnīta nauda ar cenas svārstībām, bet ir jāmaksā 1,2% katru gadu, ja uzkrātā nauda pārsniedz 20 000 eiro (https://en.wikipedia.org/wiki/Capital_gains_tax#Netherlands).

Man ir divi jautājumi: 1) Privātpersonai (Latvijas pilsonim) ir jāmaksā 15% kapitāla pieauguma nodoklis, pārdodot kriptonaudu? Vai arī būtu piemērojams cits nodoklis? Ir atšķirība, vai īpašumā kriptonauda ir ilgu vai īsu laiku? 2) Es pats dzīvoju ārzemēs, bet neesmu vēl oficiāli deklarējies VID kā nerezidents, bet esmu deklarējies mītnes zemē un maksāju tur nodokļus. Ir atšķirība, vai VID esmu reģistrēts kā rezidents vai nerezidents?

A
atbild:
08. jūnijā, 2017

Atbildot uz 1.jautājumu, informējam, ka kriptovalūta nav oficiāla valūta, tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, tās emisiju un izmantošanu neregulē un neuzrauga un tā juridiski nav piesaistīta nevienas valsts oficiālajai valūtai. Uz kriptovalūtu nav attiecināmi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kompetencē esoši normatīvie akti (piemēram, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, Finanšu instrumentu tirgus likums utt.). Līdz ar to pēc būtības komercdarbība, kas saistīta ar kriptovalūtas uzpirkšanu un izplatīšanu, nav uzskatāma par finanšu instrumentu vai elektroniskās naudas emisiju, vai maksājumu pakalpojumu veikšanu. Ņemot vērā minēto, kriptovalūta pēc tās būtības ir uzskatāma kā prece jeb produkts, kuru var izmantot kā maiņas līdzekli, ja puses par to vienojas.

Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2. pantam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir apliekami rezidentu Latvijā un ārvalstīs gūtie ienākumi.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta trešās daļas 21. punktā ir noteikts, ka pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9. pantā. Ņemot vērā, ka ienākumi no kriptovalūtas tirdzniecības nav minēti likuma 9. pantā kā ar nodokli neapliekami ienākumi, tad gūtais ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 23 procentu nodokļa likmi, neatkarīgi no tā, cik ilgi kriptovalūta ir glabāta.

Par saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir noteikts, ka fiziskās personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumu taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumu trijos taksācijas periodos);

2) ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk euro taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas;

3) darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Līdz ar to, veicot darījumus ar kriptovalūtu, gadījumā, ja izpildās kāds no minētajiem kritērijiem, pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātajam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējam.

Atbildot uz 2. jautājumu, paskaidrojam: Latvijas rezidenti maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli gan no Latvijā gūtajiem ienākumiem, gan ārvalstīs gūtajiem ienākumiem. Latvijā ņem vērā ārvalstīs samaksāto nodokli. Savukārt Latvijas nerezidenti maksā nodokli tikai par Latvijā gūtajiem ienākumiem.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrajā daļā noteikts, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai

2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai

3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Nosakot personas rezidences statusu, tiek vērtēti visi trīs nosacījumi, kuriem katram atsevišķi izpildoties persona tiks uzskatīta par rezidentu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai.

Papildus informējam, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstī, kā arī citas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību), ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalsts institūcijās.

Tomēr deklarētā dzīvesvieta ārvalstī nav vienīgais kritērijs, pēc kura VID var noteikt, vai persona ir uzskatāma par nerezidenti.

Ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidente un nodokļus no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī – ārpus Latvijas –, Latvijas VID iesniedz:

  • iesniegumu par Latvijas rezidenta statusa maiņu, norādot datumu, sākot ar kuru personu uzskata par nerezidenti, un sniedzot ar faktiem pamatotu informāciju par to, ka persona neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā un personai ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju;
  • tās valsts, par kuras rezidenti ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegtu rezidences apliecību vai rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidenti nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī.

Pēc iesniegto dokumentu (iesnieguma un rezidences apliecības vai tai pielīdzināma dokumenta) izvērtēšanas VID uzskata personu par nerezidenti ar datumu, kad tā atstāja Latviju, vai ar datumu, kuru personas rezidences valsts nodokļu administrācija norādījusi rezidences apliecībā vai dokumentā, kas apliecina personas rezidenci, kā šīs valsts rezidences iegūšanas dienu.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 102 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU