Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu  tiesā katram no laulātajiem ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem  pamato savus prasījumus vai iebildumus, proti, prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība un atbildētājam –savu iebildumu pamatotība. Protams, pierādīt laulības iziršanu Civillikuma 72. panta izpratnē ("Pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti") var neizdoties.

Vienlaikus ir jāņem vērā arī Civillikuma 73. pantā noteiktais – kopīga saimniecība var nepastāvēt arī tad, ja laulātie šķirti dzīvo kopīgā dzīvoklī. Ja laulības iziršana nav konstatējama, var lūgt šķirt laulību, pamatojoties uz Civillikuma 74. panta pirmajā daļā  minētajiem apstākļiem – ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja: 

1) laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu; 

2) viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību; 

3) viens no laulātajiem sācis kopdzīvi ar citu personu, šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana.

Savukārt Civillikuma 75. pantā noteikts – ja viens laulātais prasa laulības šķiršanu tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā likuma 74. panta pirmajā daļā, un otrs laulātais nepiekrīt laulības šķiršanai, tiesa laulību nešķir pirms šā likuma 72. pantā norādītā termiņa un laulāto samierināšanas nolūkā atliek lietas izskatīšanu.

Tādējādi vismaz teorētiski ir iespējams, ka, nepierādot laulības izriršanu Civillikuma 72. panta izpratnē, laulību var nešķirt, kamēr nav iestājies minētais trīs gadu termiņš.