Civillikuma 1912. pants nosaka, ka „dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību”. Lai dāvinājums būtu spēkā, apdāvinātajam tas ir jāpieņem.

Dāvinājumam var būt papildu nosacījumi, kas arī paredzēti Civillikumā, taču to piemērošana parasti ir saistīta ar nekustamā īpašuma dāvinājumu.

Pirms jebkura darījuma slēgšanas katrai darījuma pusei jāapzinās, kāda ir tās īstā griba un ko ar noslēgto darījumu vēlas panākt.

Ja vēlaties, lai naudas dāvinājuma fakts tiktu dokumentēts, var sagatavot līgumu. Civillikuma 1492. pants nosaka, ka rakstisku darījumu aktus var veidot tādā formā, kā katrs vēlas, nav vajadzīgas nekādas sevišķas formalitātes un paraugu ievērošana.

Naudas dāvinājumu var noformēt rakstveida līgumā, taču tas nav obligāti, likumi to neprasa.

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka dāvanas no tuviem radiniekiem neapliek ar nodokli, taču, ja dāvinājums pārsniedz 4000 eiro gadā, tas ir jādeklarē, nākamajā gadā iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju, norādot saņemtā dāvinājuma summu kā neapliekamo ienākumu. Tātad, ja māte dēlam šogad uzdāvinās 5000 eiro, dēlam nākamgad dāvinājums būs jāatspoguļo gada ienākumu deklarācijā.