Zemes noma ir saimnieciskā darbība, pirms kuras uzsākšanas personai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā. Ja saistībā ar nekustamā īpašuma iznomāšanu nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, nekustamā īpašuma iznomātājs var izmantot tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, par to piecu darbdienu laikā no nomas līguma noslēgšanas dienas informējot Valsts ieņēmumu dienestu.

Taču konkrētajā situācijā vēršam uzmanību, ka noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei par zināmu nomas maksu kādas lietas lietošanu. Tādējādi, ja nomas maksa par zemes izmantošanu nav noteikta, tad tas nav uzskatāms par nomas līgumu. Ja persona zemi ir nodevusi citai personai lietošanā bez atlīdzības, tad nav saskatāmas saimnieciskās darbības pazīmes un personai Valsts ieņēmumu dienestā nav jāvēršas.

Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošie nodokļu aprēķināšanu reglamentējošie normatīvie akti neregulē civiltiesisko darījumu slēgšanu, kas nodrošinātu garantijas zemes izmantotājam.

Likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 36. panta pirmā daļa nosaka, ka lauksaimniecības zemes nomas līgums slēdzams rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem.