Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 1. panta pirmās daļas 1. un 2. punktam  uzturlīdzekļus no valsts var saņemt persona (iesniedzējs), kuras aprūpē ir bērns un kura Fonda administrācijai ir iesniegusi iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu, ja iesniedzējs un bērns pastāvīgi dzīvo un tiem ir deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā.

No minētā izriet, ka viens no tiesiskajiem priekšnoteikumiem, lai varētu saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, ir apstāklis, ka iesniedzējs un bērns ir pastāvīgi Latvijas iedzīvotāji. Attiecīgi, ja iesniedzējs un bērns, par kuru tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksas no Fonda, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī vai šīm personām nav deklarētas dzīvesvietas Latvijas Republikā, Fonda administrācija uzturlīdzekļu izmaksu pārtrauc (Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 10. panta pirmās daļas 9. punkts).

Piemērojot šo likumu, uzskatāms, ka persona pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā, ja tā Latvijā uzturas ne mazāk kā sešus mēnešus kalendārā gada laikā. Personas izbraukšana no Latvijas Republikas uz ārvalstīm, ja tās prombūtne pārsniedz sešus mēnešus kalendārā gada laikā, netiek ņemta vērā, ja izbraukšanas iemesls ir saistīts ar medicīniskās palīdzības saņemšanu ārstniecības iestādē, mācībām akreditētā mācību iestādē vai ar Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu vai militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos ārvalstīs.

Neskatoties uz to, ka, iespējams, ir likumīgs pamats uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda pārtraukt, kopējā uzturlīdzekļu parāda summa nemainās, jo par laiku, kad uzturlīdzekļus neizmaksā Fonda administrācija, ar tiesas spriedumu uzliktais pienākums maksāt uzturlīdzekļus netiek atcelts un parāds turpina pieaugt. Zvērināts tiesu izpildītājs turpina piedzīt parādu no parādnieka (bērna tēva) par labu valstij un bērna mātei līdz pat parāda segšanas brīdim.