Pirmkārt. Saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 3. punktu ar dzīvojamo telpu ir nodrošināmi bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe. Tiesības uz šo sociālo garantiju bārenim ir līdz 24 gadu vecumam.

Otrkārt. Šī paša likuma 25.² pants paredz dzīvokļa pabalstu bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības. Tas ir ikmēneša pabalsts, lai norēķinātos par īri un komunālajiem pakalpojumiem.  Pabalstu piešķir bez ienākumu un materiālo resursu izvērtēšanas līdz 24 gadu vecumam.

Šī norma ieviesta likumā, lai bārenim pēc pilngadības sasniegšanas būtu tiesības īrēt dzīvokli ne tikai savā, bet jebkurā pašvaldībā, taču izdevumus par to sedz tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

Šo pabalstu pašvaldība maksā, ja tā nevar piešķirt dzīvokli (īres tiesības) bārenim. Likums arī nosaka: ja bārenis izvēlas saņemt šo pabalstu, viņš zaudē tiesības saņemt palīdzību pašvaldībai piederošas vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanā.

Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību un normas, kā dzīvokļa pabalsts – kompensācija par faktiskajiem izdevumiem – tiek aprēķināta.

Ja patiešām ir situācija, ka Jums ir bārenim likumā noteiktās tiesības, bet Jums liegts tās izmantot, iespējams, Jūsu nezināšanas vai kāda pārpratuma dēļ, visi jautājumi jānoskaidro pašvaldībā, vislabāk  – vēršoties ar rakstisku iesniegumu, uz kuru saņemsiet rakstisku atbildi.