Dzīvoju laukos daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi ir privatizēti un māja nodota dzīvokļu īpašniekiem. Ir kopsapulcē iecelts mājas vecākais, bet nav mājas pārvaldnieka, kas organizētu mājas apsaimniekošanu. Mājai jau ir 37 gadi, un tajā nepieciešams ieguldīt naudu – ir jāmaina jumts, kas vietām tek, un jāremontē izdrupušās starppaneļu šuves. Jumta dēļ tiek bojāta visa māja, caur izdrupušajām starppaneļu šuvēm sūcas cauri ūdens. Mana dzīvokļa divu istabu sienas lietus laikā šī iemesla dēļ noplūst ar ūdeni visā sienas garumā un ilgi nežūst. Virtuves siena, kas ir mājas gala siena, arī ir slapja, pelē. Šādā dzīvoklī uzturēties jau ir veselībai bīstami. Sameklēju vairākas firmas, kas sniedz pakalpojumu: bojāto starppaneļu šuvju vecā pildījuma izņemšana un šuvju hermetizācija. Esam uzkrājuši apsaimniekošanas naudu, ik mēnesi veicot maksājumus, tāpēc ir kopīgā nauda, lai veiktu šādu darbu. Kad mājas kopsapulcē runāju par paneļu šuvju remontu, atbilde bija – tas nav svarīgi, mums nevajag un nobalsoja pret. Tagad man atliek mājas kopīpašumu labot par saviem līdzekļiem, jo esmu bezizejas situācijā. Ko man darīt? Vai tiešām visos gadījumos vajag dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu? Māja bruks kopā, no 20 dzīvokļu īpašniekiem 9 nobalsos, ka māja jāglābj, bet 11, ka nē, un māja sabruks. Vai tiešām tāds ir Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma mērķis atļaut sabrukt daudzdzīvokļu mājām? Diemžēl uz dzīvokļu īpašnieku apziņas līmeni cerēt ir velti, jo lielākā daļa īpašnieku neredz tālāk par sava dzīvokļa robežām un neapzinās sevi kā visas daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem. Droši vien saņemšu atbildi – tā ir jūsu – visu dzīvokļu īpašnieku – atbildība un problēma. Bet kā lai piespiež kaimiņu pildīt savus pienākumus un mainīt viņa domāšanu? Laukos nav firmu, kas varētu uzņemties māju pārvaldīšanu, pašvaldība arī nevēlas to uzņemties, un tā nav pašvaldības funkcija. Un, ja notiks balsošana, tad lielākā daļa mājas iedzīvotāju pateiks, ka viņiem neko nevajag – ne apsaimniekotāju, ne jaunu jumtu.