Atlīdzības likuma 19. panta pirmā daļa nosaka tiesības ģimenes loceklim vai personai, kura uzņēmusies mirušās amatpersonas vai darbinieka apbedīšanu, saņemt vienreizēju pabalstu mirušajam darbiniekam noteiktās mēnešalgas apmērā.

Savukārt Atlīdzības likuma 20. pants nosaka tiesības darbiniekam saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.

Šo abu pabalstu piešķiršanas kārtību nosaka MK noteikumu Nr. 565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām" II sadaļa "Pabalsts amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā" un VI sadaļa "Pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi".

MK noteikumu Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" 2. punkts nosaka, ka darbiniekam, kura amata (dienesta, darba) pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), mēnešalgu izmaksā proporcionāli šo pienākumu pildīšanas laikam.

Tādējādi, ja darbinieks strādā nepilnu darba laiku, mēnesī 30–40 stundas, un par to saņem atbilstošo mēnešalgu, tad arī pabalsts izmaksājams darbiniekam saņemtās mēnešalgas apmērā – proporcionāli nostrādātajam laikam, nevis mēnešalgas par pilnu slodzi vai minimālās algas apmērā. Attiecībā uz pabalsta apmēru radinieka nāves gadījumā jānorāda, ka Atlīdzības likums nosaka ierobežojumu, ka šis pabalsts nedrīkst pārsniegt minimālās mēneša darba algas apmēru.