Rakstveida iesniegumā jānorāda politiskās organizācijas nosaukums, reģistrācijas numurs un konta numurs. KNAB atgādina, ka norēķinu kontam jābūt atvērtam Latvijā reģistrētā kredītiestādē un tas jāizmanto tikai valsts budžeta finansējuma saņemšanai, kā arī maksājumu veikšanai par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto izdevumu veidiem.
Atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotajai informācijai divu procentu barjeru 15. Saeimas vēlēšanās pārvarējušas deviņas politiskās organizācijas: “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, SUVERĒNĀ VARA/APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, PROGRESĪVIE, Jaunā VIENOTĪBA, Zaļo un Zemnieku savienība, “Mēs mainām noteikumus” un “Latvijas attīstībai”.
KNAB skaidro, ka valsts budžeta finansējums politiskajām organizācijām tiek piešķirts uz četriem gadiem, un tas tiek izmaksāts, sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Valsts budžeta finansējuma apmērs ir atkarīgs no vēlēšanās iegūto balsu skaita un minimālās mēnešalgas apmēra. Papildus tām politiskajām organizācijām, kuras Saeimas vēlēšanās pārsniegušas piecu procentu barjeru, pienākas valsts budžeta finansējums 200 minimālo mēnešalgu apmērā. Saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu maksimālais valsts budžeta finansējuma apmērs, ko viena politiskā organizācija gada laikā var saņemt, ir 1600 minimālo mēnešalgu kopsumma.
Saskaņā ar KNAB provizoriskajiem aprēķiniem deviņas politiskās organizācijas, par kurām aizvadītajās vēlēšanās nobalsojuši vismaz divi procenti vēlētāju, nākamgad kopumā saņems aptuveni 6,2 miljonus eiro. Precīzu valsts budžeta finansējuma apmēru katrai politiskajai organizācijai KNAB varēs aprēķināt pēc tam, kad būs zināms 2027. gadā noteiktās minimālās mēnešalgas apmērs.
Politiskās organizācijas valsts budžeta finansējumu drīkst izlietot tikai trim mērķiem – biroja un darbinieku uzturēšanai, darbības saturiskai nodrošināšanai, t. sk. semināriem, konferencēm un pētniecības darbiem, kā arī komunikācijai ar sabiedrību, kas ietver arī politisko aģitāciju. Politiskā organizācija gada laikā katram no šiem mērķiem drīkst izlietot ne vairāk kā 60% no attiecīgajā gadā saņemtā valsts budžeta finansējuma kopsummas.
Politiskajām organizācijām, izlietojot valsts budžeta finansējumu, jāievēro arī noteiktā kārtība, kādā veicami maksājumi par izdevumu veidiem, kā arī citi normatīvajos aktos paredzētie ierobežojumi, tostarp attiecībā uz valsts amatpersonu atalgojuma izmaksu un tās apmēru. Visiem darījumiem ir jābūt pamatotiem ar attaisnojuma dokumentiem, lai KNAB kā uzraugošā iestāde varētu gūt skaidru priekšstatu par darījumu norisi, izsekot to gaitai un pārbaudīt to atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Maksājumi par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto izdevumu veidiem jāveic bezskaidras naudas veidā, tieši pārskaitot līdzekļus pakalpojumu sniedzējiem. Nav atļauts pārskaitīt līdzekļus uz citiem politiskās organizācijas bankas kontiem vai veikt maksājumus avansa norēķinu personām. Politiskajām organizācijām arī aizliegts izmantot valsts budžeta finansējumu privātām vajadzībām un mērķiem, kas nav saistīti ar politisko darbību. Tāpat šo finansējumu aizliegts izmantot sodu un nokavējuma naudu apmaksai, dāvanām un ziedojumiem, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu iegādei, kā arī ekskluzīvu vai pārmērīgi dārgu lietu un pakalpojumu iegādei.
Informācija par valsts budžeta finansējumu politiskajam organizācijām pieejama KNAB tīmekļvietnē: https://www.knab.gov.lv/lv/valsts-budzeta-finansejums.
