DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

LU un Mārupes novads veidos datos un pētniecībā balstītus risinājumus pašvaldību attīstībai

Attēlā: 13.08.2026. sadarbības līguma parakstīšana starp Latvijas Universitāti un Mārupes novada pašvaldību.

FOTO: Toms Grīnbergs, LU.

Latvijas Universitāte (LU) un Mārupes novada pašvaldība noslēgušas sadarbības līgumu, kas paredz ilgtermiņa stratēģisku sadarbību pašvaldības attīstības, publiskās pārvaldes pilnveides, infrastruktūras attīstības, analītikas, pētniecības, inovāciju un zināšanu pārneses jomā. Īpaša uzmanība sadarbībā pievērsta izglītības, sporta un veselīga dzīvesveida veicināšanai.

“Sadarbība veicina ilgtermiņa partnerību starp Latvijas Universitāti un Mārupes novadu, kuras mērķis ir apvienot akadēmisko kompetenci ar pašvaldības attīstības vajadzībām. LU ir partneris, kas palīdz ne tikai analizēt izaicinājumus, bet arī kopīgi izstrādāt, pārbaudīt un ieviest praksē risinājumus, kas sniedz reālu ieguvumu sabiedrībai. LU daudzveidīgā un starpdisciplinārā ekspertīze ļauj veidot datos, zinātnē un inovācijās balstītus risinājumus. Tieši šāda sadarbība starp zinātni un pašvaldību rada ilgtermiņa ieguvumus iedzīvotājiem un veicina gudrāku, datos balstītu attīstību,” uzsver LU attīstības prorektors Enno Ence.

Sadarbības mērķis ir veidot ilgtermiņa sadarbības modeli, kurā pašvaldības attīstības izaicinājumi tiek risināti, izmantojot LU pētniecības, datu analītikas un inovāciju potenciālu. Sadarbība aptvers visu procesu, no problēmas identificēšanas un izpētes līdz risinājumu pilotēšanai, ietekmes izvērtēšanai un praktiskai ieviešanai pašvaldības darbā.

“Mūsdienīgas pašvaldības pārvaldība vairs nav iedomājama bez datos un pētniecībā balstītiem risinājumiem. Līgums ar Latvijas Universitāti ļauj Mārupes novadam kļūt par inovāciju platformu, kur pētnieku atziņas pārtaps praktiskos uzlabojumos – efektīvākā pašvaldības darbā, pārdomātā infrastruktūrā un bagātākā kultūras un sporta dzīvē. Mūsu prioritāte ir bērnu un jauniešu attīstība, tāpēc īpaši būtiski, ka sadarbība aptvers arī tādas praktiskas iniciatīvas kā veselīga dzīvesveida, basketbola un peldētapmācības veicināšanu,” komentē Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis.

Sadarbības laikā plānots īstenot pētījumus, datu analīzi, iedzīvotāju aptaujas, ietekmes novērtējumus un prognozēšanas modeļu izstrādi. Būtiska uzmanība tiks pievērsta infrastruktūras un mobilitātes jautājumiem, kā arī pašvaldības administratīvo procesu pilnveidei, meklējot risinājumus birokrātiskā sloga mazināšanai un publisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai. Sadarbībā tiks iesaistīti LU pētnieki, mācībspēki, studenti un doktoranti, veicinot zināšanu pārnesi pašvaldības darbā.

Sadarbība paredz ne vien izpēti un rekomendāciju izstrādi, bet arī jaunu risinājumu pilotēšanu pašvaldības vidē, ļaujot pārbaudīt to efektivitāti pirms plašākas ieviešanas. Tādējādi Mārupes novads var kļūt par vidi, kurā tiek testēti un praksē pielietoti inovatīvi pārvaldības un attīstības risinājumi.

Tāpat sadarbība paredz kopīgi īstenot kultūras notikumus, izglītojošas aktivitātes un starpdisciplinārus projektus, kā arī attīstīt kopīgas iniciatīvas basketbola jomā, veicinot bērnu un jauniešu iesaisti sportā, augstu sasniegumu sporta attīstību un sadarbību starp novada sporta organizācijām un LU Sporta centru. Viena no turpmākās sadarbības iecerēm ir peldētapmācības programmas īstenošana topošajā LU Veselības un sporta mājā, radot iespējas Mārupes novada bērniem un jauniešiem nākotnē apgūt peldēšanas prasmes.

LU Veselības un sporta mājas kā reģionālas nozīmes multifunkcionāla kompleksa būvniecība būs nākamais solis LU Akadēmiskā centra attīstībā Rīgā, Torņakalnā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI