Atklājot sēdi, ministrs Edgars Tavars uzsvēra, ka austrumu pierobeža ir viena no valdības prioritātēm. Latgales reģions un Alūksnes novads ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, tādēļ reģiona attīstība ir ne tikai reģionālās politikas, bet arī Latvijas un Eiropas drošības jautājums. Ministrs akcentēja, ka drošības stiprināšanai jāiet roku rokā ar uzņēmējdarbības attīstību, publisko pakalpojumu pieejamību un cilvēku iespējām dzīvot un strādāt pierobežā, jo apdzīvota un ekonomiski spēcīga pierobeža ir drošāka.
Sēdē tika izvērtēti austrumu pierobežas pašvaldību un Latgales un Vidzemes plānošanas reģiona priekšlikumi par turpmākajiem atbalsta pasākumiem reģiona drošības un attīstības stiprināšanai. Balstoties uz tiem, komiteja vienojās par nākamajiem soļiem Rīcības plāna Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam īstenošanā un uzdeva nozaru ministrijām sagatavot papildu priekšlikumus, lai stiprinātu uzņēmējdarbību, pakalpojumu pieejamību un reģiona noturību.
Tai skaitā komiteja uzdeva visām nozaru ministrijām divu nedēļu laikā izvērtēt iespēju pārvirzīt papildu atbalstu austrumu pierobežas teritorijām vai noteikt tām teritoriāli diferencētus atbalsta nosacījumus un iesniegt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) konkrētus priekšlikumus. VARAM apkopos nozaru ministriju iesniegtos risinājumus un prezentēs tos nākamajā komitejas sēdē. Vienlaikus ministrs aicināja pašvaldības par prioritāti noteikt patvertņu pielāgošanas projektu īstenošanu. Šobrīd apstiprināti visi 64 ERAF projekti 509 objektu pielāgošanai un aprīkošanai, noslēgti visi līgumi un pašvaldībām pieejams finansējums projektu īstenošanai.
Lai stiprinātu uzņēmējdarbības vidi reģionā, komiteja vienojās pilnveidot Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbību, izstrādājot pilnveidotu speciālo ekonomisko zonu attīstības redzējumu un izvērtējot iespējas paplašināt atbalstu Latgalei nozīmīgām nozarēm, tostarp pārtikas ražošanai un pārstrādei. Vienlaikus VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju steidzamības kārtībā virzīs grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai atvieglotu Eiropas Savienības fondu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras projektu īstenošanu austrumu pierobežā. Savukārt sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju izstrādāts patvertņu aprīkojuma katalogs, bet Ekonomikas ministrija sagatavos vadlīnijas un turpinās darbu pie patvertņu standartu izstrādes, lai atvieglotu pašvaldību darbu un paātrinātu projektu īstenošanu.
Komiteja uzdeva Ekonomikas ministrijai, ALTUM, Finanšu ministrijai, Zemkopības ministrijai un VARAM uzdots izvērtēt iespējas paredzēt papildus atbalstu kredītgarantijām un izskatīt atbalsta sniegšanas nosacījumu pilnveidošanu uzņēmējdarbības atbalsta programmās.
Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Austrumu pierobežas uzņēmējiem būs pieejami labvēlīgāki finansēšanas nosacījumi. Jau tuvākajos mēnešos sāksim jaunas aizdevumu un garantiju programmas, tostarp citu aizdevumu refinansēšanai un mazajiem aizdevumiem lauku teritorijās ar kapitāla atlaidi. Tas palīdzēs īstenot jaunus investīciju projektus un veicinās uzņēmējdarbības attīstību reģionā.”
Komiteja atbalstīja arī grozījumu virzīšanu Ministru kabinetā, lai stiprinātu veselības aprūpes pieejamību austrumu pierobežā, paredzot paplašināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību Alūksnes slimnīcā, kā arī uzdeva Ekonomikas ministrijai izstrādāt un virzīt Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā informatīvo ziņojumu par Latvijas austrumu pierobežas tūrisma attīstību un konkurētspējas veicināšanu.
Tāpat tika apskatīts Rīcības plāna Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam īstenošanas progress. Plānā paredzēti 59 pasākumi, un līdz šim drošības stiprināšanā ieguldīts 131 miljons eiro, ekonomikas attīstībā – 150 miljoni eiro, bet cilvēkresursu attīstībā – 70 miljoni eiro. Šī gada 27. jūnijā Ministru kabinets plānu papildināja ar sešiem jauniem pasākumiem, savukārt komitejas šodien pieņemtie lēmumi paredz sagatavot nākamos priekšlikumus, lai risinātu vēl plānā pilnībā neiekļautās pašvaldību prioritātes un stiprinātu Latvijas un Eiropas Savienības austrumu pierobežas noturību.
Nākamā komitejas sēde plānota 2026. gada 8. septembrī.
