Stratēģiju izstrāde ir nākamais posms pēc vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācijas. Projekta ietvaros kopumā tika inventarizēti vairāk nekā 9000 hektāru un konstatēts, ka 2166 hektāros būtu veicama revitalizācija. Stratēģiju izstrādei bija nepieciešama zemes īpašnieku piekrišana, un to saņēma par teritorijām aptuveni 989 hektāru platībā. Vienlaikus jāatzīmē, ka stratēģijas netiek izstrādātas teritorijām, uz kurām attiecas princips “piesārņotājs maksā”.
Atšķirībā no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām mūsdienās normatīvais regulējums paredz kūdras ieguves teritoriju rekultivāciju pēc ieguves pabeigšanas. Daļā vēsturisko kūdras ieguves teritoriju rekultivācija savulaik nav veikta. Nosusinātās kūdras augsnes šādās teritorijās turpina sadalīties un rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādēļ viens no revitalizācijas mērķiem ir mazināt šīs emisijas, vienlaikus rodot teritorijai piemērotu turpmākās izmantošanas veidu.
Inventarizācijā katrai teritorijai tika noteikts iespējamais revitalizācijas veids, bet stratēģijas izstrādes laikā tas tiek precizēts, izmantojot iepriekš iegūtos datus un papildu izpēti dabā. Tiek vērtēts atlikušā kūdras slāņa dziļums un īpašības, gruntsūdens līmenis, meliorācijas sistēmas, ģeoloģiskie apstākļi, teritorijas plānotā izmantošana, īpašnieka ieceres, iespējamais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un ietekme uz apkārtējām teritorijām. Stratēģijā tiks aprakstīti revitalizācijas īstenošanai nepieciešamie soļi – dokumentācija, saskaņojumi un atļaujas, praktiskie darbi, nepieciešamā tehnika, speciālisti un materiāli, darbu secība un indikatīvais izpildes grafiks. Kur tas būs iespējams, tiks aprēķinātas arī paredzamās izmaksas, kā arī sagatavots teritorijas apsaimniekošanas plāns 15 gadiem pēc revitalizācijas.
Atkarībā no konkrētās teritorijas apstākļiem pašvaldību īpašumos var tikt rekomendēta purva ekosistēmas atjaunošana jeb renaturalizācija, apmežošana vai ūdenstilpes izveide. Privātajos īpašumos papildus šiem risinājumiem iespējama arī paludikultūru, kā arī ilggadīgo stādījumu, piemēram, lielogu dzērveņu, krūmmelleņu vai citu purviem raksturīgu ogu audzēšana.
Pēc stratēģiju izstrādes to rezultāti tiks pārrunāti ar zemes īpašniekiem, skaidrojot ieteikto revitalizācijas risinājumu, tā īstenošanas nosacījumus un turpmākās rīcības iespējas.
Stratēģijas būs rekomendējošas un neradīs zemes īpašniekam pienākumu tajās noteikto risinājumu īstenot. Saņemot ekspertu izvērtējumu, īpašnieks varēs izlemt par teritorijas turpmāko izmantošanu. Ja tiks pieņemts lēmums revitalizāciju īstenot, stratēģijā apkopotā informācija būs izmantojama arī projekta sagatavošanai un finansējuma piesaistei.
Finansējums revitalizācijas darbu īstenošanai paredzēts nākamajās Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu atlases kārtās, ko administrēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Ceturtajā atlases kārtā pašvaldībām vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai paredzēti 2,01 miljons eiro, savukārt piektajā kārtā privātajiem zemes īpašniekiem – 15,07 miljoni eiro. Abu atlases kārtu izsludināšana indikatīvi plānota 2026. gada ceturtajā ceturksnī. Atbalsta intensitāte būs atkarīga no izvēlētā revitalizācijas veida un atbalsta saņēmēja.
Projekts “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Taisnīgas pārkārtošanās fonda specifiskā atbalsta mērķa 6.1.1. “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” pasākuma 6.1.1.1. “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros.
Jautājumiem: Maija Rieksta, projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” vadītāja, maija.rieksta@vidzeme.lv.
