DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

Valmierā notiks iedzīvotāju mērīšana

Publicitātes attēls.

20. gadsimta 30. gados ievērojamais antropologs, profesors Jēkabs Prīmanis veica Latvijas iedzīvotāju mērīšanu, dodoties antropoloģiskās ekspedīcijās uz dažādām Latvijas vietām. Balstoties gan uz vēsturisko profesora Jēkaba Prīmaņa mantojumu, gan mūsdienu zinātnes metodēm, kopš 2024. gada Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieku un studentu komanda sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem RSU profesora Jāņa Vētras vadībā turpina pētīt Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās un veselības pazīmes. Valmieras Kultūras centrā iedzīvotāju mērīšana notiks no 5. līdz 9. augustam.

  • 5. augustā plkst. 15.00–19.00
  • 6. augustā plkst. 10.00–19.00
  • 7. augustā plkst. 10.00–19.00
  • 8. augustā plkst. 10.00–18.00
  • 9. augustā plkst. 9.00–14.00

Iesaistoties unikālajā un vienā no nozīmīgākajiem mūsdienu antropoloģiskajiem un veselības pētījumiem Latvijā, dalībnieki ne tikai atstās paliekošu ieguldījumu zinātnē, bet arī uzzinās vērtīgus mērījumu datus par sevi. Pētnieki veiks dažādus ķermeņa mērījumus, tostarp svaru, auguma, pēdu, plecu, roku garumu, tiks noteikts arī asinsspiediens un plaušu (elpošanas) veselības rādītāji. Pēc izvēles pilngadīgiem dalībniekiem tiks piedāvāta arī asins paraugu nodošana ģenētiskiem pētījumiem. Dalībnieki tiks aicināti aizpildīt aptaujas anketu, sniedzot plašāku informāciju par veselības stāvokli un saistību ar dzīvesvietu. Tāpat tiks veikta fotografēšana un 3D ķermeņa skenēšana. Jāpiemin, ka 3D skenēšanas rezultāta samazināto variantu pēc izvēles būs iespēja saņemt e-pastā.

Pētījumā laipni aicināts piedalīties ikviens, tostarp ģimenes ar bērniem un seniori. Bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) nepieciešama klātesošu vecāku vai pilnvarotu personu piekrišana dalībai pētījumā. Jāpiemin, ka Centrālās medicīnas ētikas komitejas atļauja nosaka, ka nodot asinis populācijas ģenētikas pētījumiem var tikai pilngadīgas personas.

Iepriekšēja pieteikšanās dalībai pētījumā nav nepieciešama. Mērījumi tiks veikti rindas kārtībā, tāpēc jāņem vērā, ka būs jāuzgaida. Viena cilvēka mērījumu veikšana aizņem vidēji 30 minūtes. Visus mērījumus veiks ārsti un topošie veselības aprūpes speciālisti. Lai antropoloģisko mērījumu veikšana noritētu sekmīgi un raiti, ieteicams izvēlēties apģērbu un apavus, kurus var ātri uzvilkt un novilkt, kā arī parūpēties par piegulošu apakšveļu, jo mērījumi tiks veikti bez virsējās apģērba kārtas. Šim nolūkam ir sagatavotas speciālas kabīnes un izolētas mērījumu zonas, kas nodrošina pētījuma dalībnieku diskrētumu.

“Iegūtā informācija tiks izmantota, lai izveidotu reģiona sociālo portretu, analizētu hronisko slimību saistību ar ķermeņa mērījumiem, kā arī izpētītu balsta un kustību aparāta funkcionālo stāvokli, sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas veselību un ķermeņa izmaiņas dzīves laikā. Viena no projektā ietvertajām iniciatīvām būs antropometrisko datu salīdzināšana ar vēsturiskajiem 1936.–1938. gada mērījumiem, lai apzinātu laika gaitā notikušās izmaiņas. 2024. gadā uzsākām pētījumus Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā, 2025. gadā turpinājām Kuldīgā, Liepājā un Ventspilī. 2026. gadā pētījumu plānots īstenot Mežotnē (vēsturiskie mērījumi), Bauskā, Dobelē, Bērzes un Līvbērzes pagastos (vēsturiskie mērījumi), Saulkrastos, Salacgrīvā, Limbažos (vēsturiskie mērījumi) un Valmierā,” stāsta prof. Dr. habil. med. Jānis Vētra, Jēkaba Prīmaņa Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekta vadītājs.

Jēkaba Prīmaņa Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekta mērķi ir novērtēt gadsimta pārmaiņas iedzīvotājus raksturojošajās pazīmēs; novērtēt atsevišķus sabiedrības veselības rādītājus populācijā, īpaši pievēršoties balsta kustību aparātam, ķermeņa konstitūcijai, elpošanas un sirds asinsvadu sistēmai, kā arī acs biometriskajiem parametriem; attīstīt jaunas pētniecības metodes lauka pētījuma apstākļos, tostarp 3D ķermeņa skenēšanu; populācijas ģenētikas pētījumi. Ne mazāk svarīga ir tiešā atgriezeniskā saite, konsultācijas pētījuma dalībniekiem tieši mērījumu veikšanas laikā.

Atgriezeniskā saite pētījuma dalībniekiem un iedzīvotājiem plašākā apjomā ir paredzēta vairākos etapos. Par 2026. gadā veiktajiem pētījumiem sākotnējā rezultātu apstrāde noslēgsies 2027. gada pavasarī. Tad projekta komanda plāno izbraukumus uz tām pašvaldībām, kur būs notikuši mērījumi, lai pētījuma dalībniekiem, interesentiem pastāstītu par iegūtajiem rezultātiem konkrētajā pilsētā, novadā, kā arī salīdzinājumā ar citām pētījuma norises vietām. Savukārt Jēkaba Prīmaņa pētījuma pilnvērtīga īstenošana plānota brīdī, kad tiks sekvencēts (atšifrēts) DNS (ģenētiskais materiāls) un būs iespējams analizēt sakarības starp ģenētisko materiālu, antropometriskajiem mērījumiem, atbildēm uz anketas jautājumiem, kā arī šos datus analizēt kopsakarībā ar citu valstu un etnosu populācijas ģenētikas pētījumiem. Šie rezultāti ir sagaidāmi ne ātrāk kā 2028. gadā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI