Šodien Senioru diena Saeimā “Aktīva novecošanās: veselība, līdzdalība un iespējas” pulcēja seniorus, lēmumu pieņēmējus un nozaru pārstāvjus, lai pārrunātu ar dzīves ilgumu saistītos jautājumus – veselību, dzīves kvalitāti, līdzdalību sabiedrībā un iespējas saglabāt aktīvu dzīvesveidu. Klātesošos uzrunāja ministrs Hosams Abu Meri, un starptautisko skatījumu sniedza PVO Eiropas reģionālais direktors Dr. Hanss Klūge, kurš šajās dienās uzturas Latvijā saistībā ar PVO Mazo valstu iniciatīvas divpadsmito augsta līmeņa sanāksmi “No resursu trūkuma uz ilgtspējību: vai mazās valstis var vadīt inovācijas darbaspēka jomā?”.
Savā uzrunā veselības ministrs uzsvēra, ka ilgāks mūžs ir sabiedrības attīstības sasniegums, taču būtiskākais ir ne tikai dzīves ilgums, bet arī tā kvalitāte: “Ilgāks mūžs ir sabiedrības attīstības sasniegums, taču svarīgi ir ne tikai tas, cik ilgi dzīvojam, bet arī tas, cik veselīgi un pilnvērtīgi šie gadi tiek nodzīvoti. Veselīga novecošanās sākas jau daudz agrāk – ar veselīgu uzturu, fiziskām aktivitātēm, rūpēm par psihisko veselību, vakcināciju, savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu. Ieguldījumi veselībā visa mūža garumā palīdz ilgāk saglabāt dzīves kvalitāti un mazināt novēršamu slimību riskus. Vienlaikus svarīgi mainīt priekšstatu par novecošanos. Seniori nav tikai veselības un sociālo pakalpojumu saņēmēji – viņi ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas sniedz ieguldījumu ģimenēs, darba tirgū, brīvprātīgajā darbā un savas pieredzes nodošanā nākamajām paaudzēm. Tāpēc mūsu mērķis ir radīt vidi, kurā cilvēki arī vecākā gadagājumā var būt aktīvi, neatkarīgi un iesaistīti sabiedrības dzīvē.”
Veselības ministrs arī atzīmēja, ka seniori visbiežāk uzticas tieši savam ģimenes ārstam, tāpēc būtiska prioritāte ir nodrošināt primārās veselības aprūpes pakalpojumus iespējami tuvāk dzīvesvietai, kā arī attīstīt pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā, tostarp vakcināciju un ārsta konsultācijas.
Vienlaikus veselības ministrs akcentēja, ka seniori nav uztverami tikai kā pakalpojumu saņēmēji – viņi ir nozīmīgs sabiedrības resurss, kas sniedz ieguldījumu ģimenēs, darba tirgū, brīvprātīgajā darbā un zināšanu nodošanā. Tāpēc mērķis ir ne vien pagarināt mūžu, bet radīt vidi, kurā cilvēki var būt aktīvi, neatkarīgi un iesaistīti arī vecākā gadagājumā.
Savukārt PVO Eiropas reģionālais direktors Dr. Hanss Klūge akcentēja, ka Eiropas sabiedrības dzīves ilguma pieaugums nav krīze, bet gan privilēģija un viens no lielākajiem cilvēces sasniegumiem. Nākotnes izaicinājums nav vienkārši pagarināt cilvēku dzīves ilgumu, bet nodrošināt, lai šie gadi tiktu nodzīvoti veselībā, cieņā, līdzdalībā un piederībā sabiedrībai.
Veselības ministrijas redzējums veselīgas novecošanās jomā lielā mērā sakrīt ar PVO pieeju. PVO ietvaros šobrīd norisinās darbs pie jaunas Veselīgas novecošanās stratēģijas 2026.–2030. gadam. Tās projektā uzsvērta sistēmiska pieeja – apvienojot veselības veicināšanu, profilaksi, integrētu aprūpi un vecumam draudzīgas vides veidošanu. Tas pilnībā sakrīt ar Latvijas Veselības ministrijas izpratni par prioritātēm veselīgas novecošanās veicināšanai.
