Jaunie sportisti saskaras ar dubultu slodzi: no vienas puses – treniņi, sacensības un vēlme sasniegt rezultātus, no otras – skola, sociālā dzīve un attīstības vecumposmam raksturīgās fiziskās un emocionālās pārmaiņas. Būtiski riski jauno atlētu vispārējai veselībai ir pārslodze, traumas, nepietiekama atjaunošanās, miega traucējumi, izdegšana, trauksme un pārmērīgs spiediens no apkārtējās vides. Mūsdienās arī mainījusies izpratne par mentālās veselības nozīmi – tā nav nošķirama no fiziskās veselības. Mentālās veselības grūtības var palielināt traumu risku un kavēt atveseļošanos pēc traumām un otrādi. Pētījumos par jaunajiem sportistiem īpaši tiek izcelti riski, kas saistīti ar agrīnu specializāciju vienā sporta veidā, intensīvu treniņu režīmu un izdegšanu.
Ar fiziskām pārbaudēm vien nepietiek
Atlētu, tai skaitā jauniešu, monitorēšana Latvijā ir gana sena tradīcija, kas aizsākusies jau 1950. gadā, kad 7. septembrī tika dibināts Republikāniskais ārstnieciskās fizkultūras dispansers. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas tā nosaukums ir mainīts vēl septiņas reizes.
Šobrīd par jauno atlētu labsajūtu rūpējas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Sporta medicīnas centrs, nodrošinot valsts apmaksātu fiziskās veselības medicīnisko pārbaudi, kas iekļauj asins un urīna analīzes, redzes pārbaudi, fizisko un funkcionālo spēju noteikšanu pēc EUROFIT metodes un slodzes testu sirds asinsvadu sistēmas pārbaudei. Sportistu veselību iespējams nodrošināt arī privāti, vecākiem maksājot par testiem, pārbaudēm un fizioterapiju privātos sporta centros un klīnikās.
Kopš brīža, kad pati sportoju, ir pagājis krietns laiks, taču veiktās pārbaudes palikušas nemainīgas. Tāpēc rodas ziņkāre – vai pārmaiņas nav bijušas tādēļ, ka sistēma ir pilnīga un sniedz vēlamo rezultātu, vai tāpēc, ka mums nav pietiekamu zināšanu un resursu? Vēl būtiskāk – vai Latvijā ir atbilde uz jautājumu “kāpēc” mēs veicam šīs pārbaudes?
Bērnu un jauniešu mentālās veselības novērtēšana līdz šim bijusi ārpus redzesloka, taču tā ir būtiska ne tikai individuālā, bet arī sabiedrības līmenī. Sportists var piedzīvot ne tikai īslaicīgu formas kritumu, bet arī ilgstošas sekas – hroniskas traumas, motivācijas zudumu un priekšlaicīgu aiziešanu no sporta, tāpēc tā nav tikai individuāla sportista problēma, bet arī sporta sistēmas ilgtspējas jautājums.
Sabiedrības līmenī tas nozīmē zaudētu ieguldījumu bērnu un jauniešu attīstībā, mazāku talantu pēctecību, lielākas veselības aprūpes izmaksas un mazāku uzticēšanos organizētam sportam. Vienlaikus jāuzsver, ka sports pats par sevi ir vērtīgs veselības resurss – problēma rodas tad, ja sistēma nepietiekami seko līdzi slodzei, atjaunošanās procesiem un psiholoģiskajai drošībai. Tāpēc jaunatnes sporta mērķim nevajadzētu būt tikai rezultātam, bet arī veselam, motivētam un ilgtermiņā sportā paliekošam jaunietim, ar uzsvaru uz mentālās veselības stiprināšanu.
Sadrumstalota bērnu un jauniešu sportistu veselības aprūpe
Kuram būtu jābūt atbildīgam par jauno sportistu veselību Latvijā, šķēpi tiek lauzti jau sen. Pašlaik tā nav tikai viena trenera vai ārsta atbildība – tā ir kopīga vecāku, medicīnas speciālistu, treneru, sporta skolu, federāciju un valsts institūciju atbildība. Līdz ar kolektīvo atbildību rodas arī neskaidrības par atbildības sfēru sadalījumu.
Valstij jānodrošina veselības pārbaužu pieejamība un efektīvu monitorēšanas sistēmu ieviešana, sporta skolām jānodrošina kvalitatīva un droša treniņu vide, treneriem – zināšanas par vecumposmu attīstību, slodzes plānošanu un mentālās veselības pazīmēm, savukārt vecākiem – jāpalīdz bērnam saglabāt līdzsvaru starp sportu, mācībām un atpūtu.
Salīdzinoši nesen sports ir kļuvis par vienu no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju, zinātnes un pētniecības stūrakmeņiem. Diskusijās par sporta sistēmas ilgtspēju ir definētas vairākas problēmas – sporta skolu finansējuma modelis, treneru izglītības trūkums, vienotas veselības monitoringa pieejas neesamība un nepietiekama stratēģiskā vīzija. Tas nozīmē, ka risinājumiem jāietver gan finansējuma efektīva pārvaldība, gan normatīvā regulējuma pilnveide, treneru tālākizglītība, digitāla un caurspīdīga veselības datu uzraudzības sistēma. Svarīgi, lai atbildība nebūtu fragmentēta – bērna veselībai jābūt kopīgam sistēmas kritērijam, nevis tikai blakus jautājumam sportisko rezultātu sasniegšanā.
Sporta nozares attīstība speciālistu rokās
Lai noteiktu jaunatnes sportistu fiziskās un mentālās veselības riska faktorus Latvijā un sniegtu zinātnē balstītus ieteikumus, 2024. gada nogalē izveidots Valsts pētījumu programmas (VPP) “Sports” projekts “Inovācijas, metodoloģijas un rekomendācijas sporta nozares attīstībai un pārvaldībai Latvijā” (IMRSportsLV). Tas ir starpdisciplinārs un nacionālas nozīmes projekts, kura loma ir nodrošināt zinātnisku pamatu sporta nozares attīstībai, nevis paļauties tikai uz atsevišķu institūciju ilggadēju pieredzi un iedibinātām tradīcijām.
Viens no projekta mērķiem ir izstrādāt metodes jauno sportistu veselības un funkcionālo spēju monitoringam un pilnveidot treniņu metodoloģijas. Komandā ir pētnieku grupa, kurai ir kompetences dažādās sporta zinātnes jomās, tai skaitā fizioloģijā un bioķīmijā, uztura zinātnē, biomehānikā un psiholoģijā. Līdz ar to projekta praktiskā nozīme ir pārvērst pētījumu datus ieteikumos, kas var palīdzēt mainīt politiku, finansēšanas modeli, treneru izglītību, ikdienas darbu sporta skolās un būtu pielāgojami Latvijas sporta videi. Secinājumus un atziņas prezentēsim jau novembrī.
Jūnija sākumā notika seminārs “Jaunatnes sportistu fiziskās un mentālās veselības riska faktori Latvijā”, kas ir daļa no IMRSportsLV pasākumiem. Tajā ministriju un sporta organizāciju pārstāvji, Latvijas un ārvalstu eksperti runāja par to, ka jauno sportistu veselības riski nav atrisināmi tikai vienas iestādes ietvaros – tiem nepieciešama kopīga izpratne starp izglītības, veselības, sporta un politikas veidotājiem. Semināra mērķis bija veicināt kopīgu skatījumu uz jauniešu atlētu veselības monitoringa problēmām, sporta skolu un veselības pārbaužu finansēšanas sistēmu, kā arī iespējamiem starpnozaru sadarbības risinājumiem nākotnē. Vērtējot gan Latvijas aktuālos datus, gan citu Eiropas valstu pieredzi jauniešu sportistu veselības uzraudzības un atbalsta sistēmu organizēšanā, semināra atziņas būs noderīgas arī projektā IMRSportsLV.
Lai veiktu pārmaiņas, kas ir jēgpilnas un sniedz vēlamo rezultātu, ir nepieciešams skats no malas. Tāpēc VPP Sports ietvaros aicinām Latvijas politikas virzītājus (Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas un Saeimas Sporta apakškomisija pārstāvjus), mūsu jauno sportistu veselības novērtētājus (BKUS un sporta ārstus), kā arī citus nozares profesionāļus sēsties pie viena galda ar Norvēģijas, Apvienotās Karalistes un Beļģijas sporta nozares ekspertiem, kuri dalīsies, kas ir šo valstu panākuma atslēga veselīgai sabiebrībai un augstiem sasniegumiem profesionālajā sportā.
