Diskusijas fokusā par situāciju Tuvajos Austrumos bija iespējamie turpmākie soļi ES ekonomiskās drošības stiprināšanai un Hormuza šauruma krīzes radīto seku mazināšanai.
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis uzsvēra:
“Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos ekonomiskā drošība nav pretrunā ar atvērtu tirdzniecību – tieši otrādi, tās viena otru papildina. ES jāspēj vienlaikus stiprināt piegādes ķēžu noturību un aktīvi paplašināt sadarbību ar līdzīgi domājošiem un uzticamiem partneriem, lai mazinātu riskus un nodrošinātu mūsu uzņēmumiem jaunas izaugsmes iespējas.”
Uzmanība tika pievērsta progresam ES tirdzniecības sarunās ar trešajām valstīm, atzīmējot 2026. gada sākumā noslēgtās tirdzniecības sarunas ar Indiju un Austrāliju. Eiropas Komisija pašlaik turpina sarunas ar tādiem ES nozīmīgiem partneriem ASEAN un Persijas līča reģionā kā Filipīnām, Taizemi, Malaiziju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Līdztekus notika viedokļu apmaiņa par iespējām paātrināt ES iekšējās procedūras, lai efektīvāk virzītu tirdzniecības nolīgumu parakstīšanu un ieviešanu. Latvija atzinīgi novērtēja ES un Mercosur valstu tirdzniecības nolīguma provizorisko piemērošanu šī gada 1. maijā, kā arī ES un Meksikas modernizētā globālā nolīguma parakstīšanu ES un Meksikas samitā 22. maijā.
Ministri arī izvērtēja Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 14. ministru konferences (26.−29. martā Jaundē, Kamerūnā) rezultātus un sniedza redzējumu attiecībā uz PTO reformas jautājumiem. Ņemot vērā ierobežotos konferences rezultātus, ir būtiski saglabāt aktīvu ES lomu PTO modernizācijas procesā un virzīt uz noteikumiem balstītas tirdzniecības sistēmas stiprināšanu. Tāpat tika pārrunāts turpmākais process, meklējot risinājumus muitas nodokļu moratorija pagarināšanai attiecībā uz elektroniskajiem darījumiem PTO ietvaros.
Sanāksmē tika apstiprināta Padomes regula, ar ko uz vienu gadu samazinās tarifus vairākiem slāpekļa mēslošanas līdzekļu veidiem, kā arī vairākām to ražošanai nepieciešamajām izejvielām (amonjaks, urīnvielas), lai palielinātu tirdzniecības plūsmas un dažādotu importu. Vienlaikus regula neparedz atvieglojumus Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes produktiem, jo tie ir izslēgti no tarifu samazinājuma, turklāt šobrīd jau ir spēkā citi ES ierobežojumi abu agresorvalstu izcelsmes mēslošanas līdzekļu importam. ES tirgus attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem un to ražošanas izejvielām būtiski balstās uz importu no trešajām valstīm, tāpēc regula veicinās importa dažādošanu un stiprinās Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju, paverot iespējas Latvijas un ES lauksaimniekiem iegādāties mēslošanas līdzekļus par zemākām izmaksām.
Foto galerija no ES Ārlietu padomes sanāksmes kopējās tirdzniecības politikas jautājumos 22.05.2026. pieejama šeit (foto autors: Ārlietu ministrija).
