Nolīguma pagaidu piemērošana attieksies vienīgi uz tirdzniecības jomu, nodrošinot ātrāku ES, tostarp Latvijas, uzņēmumu piekļuvi Mercosur valstu tirgiem. Pateicoties nolīgumam, ES ikgadējais eksports uz Mercosur valstīm varētu pieaugt līdz pat 39%. Tāpat nolīgums Eiropā ļaus radīt vairāk nekā 440 000 darbavietu.
Līdz ar Pagaidu tirdzniecības nolīgumu spēkā stāsies arī Aizsargpasākumu regula, kas nodrošinās papildu aizsardzību jūtīgiem ES lauksaimniecības produktiem.
Ārlietu ministre Baiba Braže uzsver: “Nolīguma piemērošana dod būtiskas priekšrocības ES, kā arī Latvijas eksportējošiem uzņēmējiem Mercosur valstu tirgos, kas līdz šim ir bijuši grūti pieejami. Nolīgums ir stratēģiska partnerība ar Latīņamerikas valstīm, kas veicinās Eiropas un Latvijas eksportu jaunos tirgos un jaunu darbavietu izveidi. Tas izveido pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu – tā aptvers teju ceturto daļu no globālā IKP, radīs vairāk nekā 700 miljonu lielu patērētāju tirgu ES un Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā un Urugvajā ar lielu ekonomisko potenciālu. Savukārt ES uzņēmumiem nolīgums ik gadu ļaus ietaupīt 4 miljardus eiro muitas nodokļos – tiks atcelti importa tarifi 91 % ES produktu Mercosur valstīs.”
Ieguvumi Latvijas uzņēmumiem
- Ienākšanu Dienvidamerikas tirgū sekmēs zemākas vai pilnībā atceltas muitas nodevas un vienkāršākas muitas procedūras. Piemēram, ES šis nolīgums paredz muitas tarifu atcelšanu vai būtisku samazinājumu rūpniecības precēm, IKT produktiem un automobiļiem (tarifs šobrīd 14–20% un 35%), un pārtikas produktiem un dzērieniem (tarifi šobrīd 10–55%).
- Nolīgums paredz zemākus tarifus galvenajiem Latvijas eksporta produktiem – mašīnām, elektroiekārtām, koksnes izstrādājumiem, ķīmiskajām vielām, farmācijas un pārtikas produktiem, kā arī vienkāršākas muitas procedūras.
- Nolīgums Latvijas uzņēmējiem ļaus iesaistīties globālajās piegāžu ķēdēs, sadarbojoties ar citu ES dalībvalstu partneriem, kuri jau eksportē uz šo reģionu. Mercosur valstis arī atvērs savus publisko iepirkumu tirgus un samazinās šķēršļus telekomunikāciju, transporta un finanšu pakalpojumu sektoros.
- Uzlabotie digitālās tirdzniecības noteikumi ļaus Latvijas IT nozarei paplašināties Mercosur tirgū. Savukārt Latvijas uzņēmumi, kas jau darbojas Brazīlijas tirgū, gūs labumu no pakalpojumu sektora atvēršanas, tarifu atcelšanas mašīnām un elektroiekārtām u. tml.
- Nolīgums paredz īpašus risinājumus mazo un vidējo komersantu iesaistei tirdzniecībā.
Pagaidu tirdzniecības nolīgumu var piemērot tikai starp ES un tām Mercosur valstīm, kas to ir ratificējušas. Savukārt ES dalībvalstu nacionālie parlamenti lems par Partnerības nolīguma ratifikāciju, kas ietver plašāku tvērumu, līdztekus tirdzniecības jautājumiem iekļaujot arī politisku un cita veida sadarbību.
Papildu informācija
- Urugvaja, Argentīna un Brazīlija (trīs no četrām Mercosur dalībvalstīm) ir iesniegušas Eiropas Komisijai informāciju par pabeigtu nolīguma ratifikāciju, kas ļauj uzsākt tā pagaidu piemērošanu. Drīzumā sagaidāms arī ceturtās Mercosur dalībvalsts – Paragvajas – paziņojums, kas ļaus uzsākt pagaidu piemērošanu visā nolīguma teritorijā.
- 2026. gada 9. janvārī ES dalībvalstis vienojās atbalstīt ES–Mercosur Pagaidu tirdzniecības nolīguma un Partnerības nolīguma parakstīšanu. 2026. gada 17. janvārī Paragvajā ES vārdā tos parakstīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
- Mercosur (Mercado Común del Sur) jeb Dienvidu kopējais tirgus ir vadošais tirdzniecības bloks Dienvidamerikā, un patlaban pilntiesīgas Mercosur dalībvalstis ir Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja.
- Nolīgums ietver sabalansētu aizsardzību ES lauksaimniecības nozares jūtīgo produktu kategorijām (piemēram, liellopu gaļai, etanolam, medum, cukuram, mājputnu gaļai), gadījumos, ja importa pieaugums no Mercosur valstīm radītu būtisku kaitējumu ES ražotājiem. Lai nodrošinātu nolīgumā ietverto aizsardzību ES lauksaimniecības nozares jūtīgo produktu kategorijām, EK ierosināja Regulu, kurā noteiktas procedūras divpusēju aizsardzības pasākumu savlaicīgai un efektīvai īstenošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktiem. EK pastāvīgi sekos līdzi tirgus tendencēm attiecībā uz jūtīgo lauksaimniecības produktu importu.
- ES ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīva ES atbildība, EK izstrādājot tiesību aktus tirdzniecības jautājumos, vedot sarunas un slēdzot starptautiskus tirdzniecības nolīgumus.
- ES valstis dod “zaļo gaismu” ES–Mercosur nolīguma parakstīšanai. Tas paplašinās tirdzniecības un eksporta iespējas ar Argentīnu, Brazīliju, Urugvaju un Paragvaju, stiprinās ES konkurētspēju.
