“Lai realizētu šo valstij un visam mūsu reģionam stratēģiski svarīgo projektu, nepieciešama daudzu iesaistīto institūciju cieša sadarbība, kā arī skaidrs atbildību sadalījums un politiskā virsuzraudzība visaugstākajā līmenī. Vienlaikus projekta virzību nedrīkst kavēt projekta mērogam un nozīmei neatbilstoši birokrātiskie šķēršļi,” uzsvēra K. Briškens.
Grozījumi stiprina projekta pārvaldību, tostarp skaidri noteic visu iesaistīto institūciju atbildību. Likumprojekts precīzi sadala pienākumus starp valsts institūcijām – Ministru prezidents koordinēs projekta īstenošanu Ministru kabinetā un nodrošinās ministriju sadarbību, Satiksmes ministrija turpinās vadīt projekta ieviešanu un uzraudzīs tā gaitu, savukārt Finanšu ministrija būs atbildīga par projekta finansējuma piesaistes stratēģijas izstrādi un uzraudzību, finansējuma avotiem un fiskālo risku uzraudzību.
Arī citas ministrijas atbilstoši savai kompetencei sadarbosies ar “Rail Baltica” projekta īstenošanā iesaistītajām institūcijām, tostarp starptautiskās sadarbības, būvniecības, nekustamā īpašuma, energoapgādes infrastruktūras izveides, valsts aizsardzības un militārās mobilitātes, ārvalstu investīciju piesaistes un nākotnes ieņēmumu veicināšanas, dzelzceļa nozares speciālistu sagatavošanas un citās projekta ilgtspējīgai attīstībai svarīgās jomās.
Grozījumi paredz, ka Ministru prezidents vismaz divas reizes gadā sniegs Saeimai pārskatu par projekta progresu, nodrošinot lielāku politisko uzraudzību.
Likumprojekts nostiprina arī informācijas atklātības principus attiecībā uz projekta vēsturisko un aktuālo dokumentāciju.
Grozījumi “Rail Baltica” projekta īstenošanas likumā stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.
