Diena sākās Liepājas ostā, kur dalībnieki iepazina piekrastes zvejnieku ikdienu un apmeklēja bijušo zvejnieku kolhozu “Boļševiks”. Šī vizīte ļāva ieraudzīt, kā piekrastes teritorijas var attīstīties – no tradicionālās zvejniecības uz daudzfunkcionālu vidi, kur līdzās saimnieciskajai darbībai veidojas arī kopienas un tūrisma iniciatīvas.
Forumā ar atklāšanas runu uzstājās Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, uzsverot jūras un piekrastes nozīmi reģiona attīstībā un nākotnes ekonomikas veidošanā. Atklāšanas daļā dalībniekus uzrunāja arī RTU Liepājas akadēmijas Dabas un inženierzinātņu centra un Vadības un sociālo zinātņu centra vadītāja Agita Kurzeme, akcentējot zinātnes un inovāciju nozīmi zilās ekonomikas attīstībā. Turpinājumā sekoja prezentācijas, kurās eksperti no Latvijas un ārvalstīm dalījās ar pētījumiem, projektu pieredzi un praktiskiem risinājumiem.
Prezentācijās tika aplūkotas galvenās tēmas, kas saistītas ar jūras telpas ilgtspējīgu attīstību – jūras telpas koplietošana, atkrastes vēja enerģijas un akvakultūras savietošana, kā arī inovācijas zilajā ekonomikā. Eksperti no Latvijas un citām Baltijas jūras reģiona valstīm, pārstāvot Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmiju, Latvijas Hidroekoloģijas institūtu, Kurzemes plānošanas reģionu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, dalījās ar pētījumiem un praktiskiem piemēriem, tostarp risinājumiem aļģu audzēšanā, gliemeņu biomasas izmantošanā un bioekonomikas attīstībā.
Forumā tika izcelta arī ELWIND projekta nozīme, kas paredz atkrastes vēja parku attīstību Baltijas jūrā un stiprina reģiona enerģētisko drošību. Projekts veicina vietējās zaļās enerģijas ražošanu, vienlaikus attīstot pārrobežu enerģētikas sadarbību starp Latviju un Igauniju un sniedzot ieguldījumu integrēta Eiropas elektroenerģijas tirgus attīstībā.
Prezentācijas papildināja starptautiska projektu pieredze un praktiski piemēri, kā šādi risinājumi tiek īstenoti citviet Baltijas jūras reģionā, vienlaikus izceļot būtiskos soļus dažādu nozaru integrācijai un ilgtspējīgai resursu izmantošanai. Foruma noslēgumā notika paneļdiskusija, kurā eksperti pievērsās šo risinājumu praktiskai ieviešanai, īpaši akcentējot sadarbības nozīmi starp publisko sektoru, industriju un pētniecības institūcijām.
Galvenās foruma atziņas:
- Jūras makroaļģu un gliemeņu audzēšana un pārstrāde var kļūt par stabilu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamatu, piedāvājot plašas iespējas biotehnoloģijās, biomateriālos, kosmētikā un enerģētikā, vienlaikus uzlabojot jūras vides kvalitāti.
- Integrēta jūras telpas izmantošana, apvienojot vēja enerģiju, akvakultūru un ekosistēmu saglabāšanu, iezīmē nākotnes attīstības virzienu, kas ļauj efektīvi izmantot resursus, saglabājot dabisko līdzsvaru.
- Ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai būtiska ir sadarbība starp valstīm, zinātni un industriju, attīstot ilgtermiņa un praktiski īstenojamus risinājumus.
- Latvijas piekrastes teritorijām ir ievērojams potenciāls vēja enerģijas attīstībai un ilgtspējīgas infrastruktūras pilnveidei.
Forumā izvirzītās atziņas tiks izmantotas, lai iepazīstinātu politikas veidotājus un turpmāk attīstītu Zilās ekonomikas klāsteri – sadarbības platformu, kas apvienos zinātni, uzņēmējdarbību, publisko sektoru un sabiedrību. Klāstera mērķis ir attīstīt praktiskus un ilgtspējīgus risinājumus zilajā ekonomikā, veicinot jaunus sadarbības modeļus un inovācijas.
Jūras sinerģijas forums ļāva dalīties pieredzē un analizēt izaicinājumus, kas saistīti ar zilās ekonomikas attīstību Baltijas jūrā. Šādas diskusijas nostiprina Latvijas un Baltijas reģiona pozīcijas zilās ekonomikas jomā un atkrastes vēja enerģijas attīstībā, vienlaikus iezīmējot skaidru virzienu Baltijas jūras nākotnei – dažādu nozaru savietošanu un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
Pasākuma prezentācijas un fotogrāfijas pieejamas Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā.
Forumu organizēja Kurzemes plānošanas reģions Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” (Horizon Europe) projekta “Daudzfunkcionālu inovāciju sinerģija ilgtspējīgai atklātās jūras akvakultūrai” (SymbioSea Baltic) ietvaros. Projektu Latvijā īsteno RTU Liepājas akadēmija, Latvijas Hidroekoloģijas institūts un Kurzemes plānošanas reģions, lai attīstītu daudzfunkcionālus risinājumus, integrējot zema trofiskā līmeņa akvakultūru ar atkrastes vēja enerģiju, vienlaikus uzlabojot Baltijas jūras ekosistēmu un radot jaunas ekonomiskās iespējas reģionā.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā. Tas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi veicināt reģiona ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot attīstības plānošanu un koordinējot pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju sadarbību. Reģiona lēmējinstitūcija ir Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome, bet izpildinstitūcija – Administrācija.
Kurzemes plānošanas reģionu veido astoņas pašvaldības: divas valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un seši novadi: Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv.
