Plānoto izmaiņu mērķis ir pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, attīstot trīs pīlāru modeli un stiprinot tā atbilstību tautsaimniecības vajadzībām. Jaunais modelis paredz modernizēt finansēšanas principus, tuvinot tos Ziemeļeiropas valstu labākajai praksei, kā arī veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību un efektīvāku resursu izmantošanu.
Pašlaik finansēšanas sistēma lielā mērā balstās uz valsts budžeta vietu aizpildīšanu. Tas rada nepietiekamus stimulus studiju kvalitātes uzlabošanai un ne vienmēr nodrošina augstus studiju pabeigšanas rādītājus vai tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Piedāvātās izmaiņas paredz pāreju uz rezultātos balstītu pieeju, lielāku uzsvaru liekot uz absolventu skaitu un kvalitāti, nevis uzņemto studentu skaitu.
Institucionālais finansējums augstskolām dos lielāku brīvību pašām izvēlēties efektīvākos risinājumus, lai sasniegtu noteiktos rezultātus.
Būtiska pārmaiņa ir deleģējums pašām augstskolām noteikt studiju vietu skaitu. Tas ļaus augstskolu padomēm elastīgāk un stratēģiskāk plānot uzņemšanu, koncentrējot resursus uz studējošajiem ar augstāku studiju pabeigšanas potenciālu un mazinot atbirumu.
Vienlaikus paredzēts mainīt valsts un augstskolu sadarbības pieeju. Tā vietā, lai noteiktu budžeta vietu skaitu, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar nozaru ministrijām slēgs vienošanos ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu. Īpašs uzsvars tiks likts uz tautsaimniecībai nozīmīgām jomām, tostarp izglītību, veselības aprūpi un STEM, fokusējoties uz kvalificētiem absolventiem.
Likumprojekts nostiprina arī trīs pīlāru finansēšanas modeli – bāzes finansējumu stabilai augstskolu darbībai, snieguma finansējumu izaugsmes veicināšanai un attīstības finansējumu inovācijām, pētniecībai un izcilībai.
Augstākās izglītības nozarē jau īstenotas vairākas būtiskas reformas, tostarp uzlabota augstskolu iekšējā pārvaldība, pilnveidota zinātnes finansēšana un ieviests jauns doktorantūras modelis. Institucionālā finansēšana ir nākamais solis nozares attīstībā.
Jaunā pieeja jau izmēģināta pilotprojektā, kas uzsākts 2024.gada nogalē un aptver daļu valsts augstskolu. Tā rezultāti liecina par progresu ārējā finansējuma piesaistē, augstskolu stratēģiskās specializācijas stiprināšanā un jauno zinātnieku sagatavošanā, vienlaikus norādot, ka pilnīga ietekme būs vērtējama ilgtermiņā.
Komisija atbalstīja arī saistītos grozījumus Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā un lūgs Saeimu likumprojektiem noteikt steidzamību un pirmajā lasījumā tos izskatīt rītdienas, 16.aprīļa sēdē. Plānots, ka jaunais institucionālās finansēšanas modelis stāsies spēkā 2027.gadā.
