Piketa mērķis ir vērst uzmanību uz plašo sabiedrības atbalstu sprostu aizliegumam un aicināt politiķus izlēmīgi rīkoties situācijā, kurā vairāk nekā 32 000 Latvijas iedzīvotāju ir parakstījuši iniciatīvu “Brīvību vistām”, aicinot Saeimu aizliegt vistu sprostus; sprostu aizliegumu atbalsta visas vadošās dabas un dzīvnieku aizsardzības organizācijas Latvijā, turklāt arī lielākie nozares uzņēmumi, kas kopā veido aptuveni 95% olu ražošanas Latvijā, jau ir publiski apņēmušies atteikties no sprostiem līdz 2028.–2029. gadam. Akcijas dalībnieki aicina Saeimas deputātus ieklausīties sabiedrības balsī, atkārtoti iesniegt likumprojektu un nodrošināt tā sekmīgu virzību.
FOTO: biedrība “Dzīvnieku brīvība”.
Pikets notika laikā, kad Saeimā negaidīti aprāvusies virzība jau kopš 2025. gada rudens skatītajam likukmprojektam par aizliegumu turēt dējējvistas sprostos, jo pirms nedēļas divi deputāti atsauca savus parakstus, pamatojot to ar bažām par it kā nesen notikušo ielaušanos “Alūksnes putnu fermā” (“Agrova”).
FOTO: biedrība “Dzīvnieku brīvība”.
Biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāvji norāda, ka “Agrova” izplatījusi nepamatotus, maldinošus paziņojumus par ielaušanos, lai tādējādi novērstu uzmanību no šokējojiem pārkāpumiem viņu fermā, kas dažas dienas vēlāk atklājās LTV1 raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”. Martā “Agrova” sprostu novietnē uzņemtajos videomateriālos redzami parazītiem apsēstu vistu pārblīvēti sprosti – daudzas vistas iesprūdušas un nomīdītas zem būru asajām metāla konstrukcijām, trūdoši līķi, starp kuriem dzīvās vistas turpina dēt olas, novārguši un slimi dzīvnieki, ko darbinieki atstājuši nomiršanai uz betona grīdas – bez ūdens, barības un veterinārās palīdzības. Apstākļus fermā nofilmējuši pētnieciskie žurnālisti, stingri ievērojot biodrošības prasības un ieejot fermā pa neaizslēgtām aizmugures durvīm bez kādas ielaušanās, darbinieku un apsardzes nepamanīti.
FOTO: biedrība “Dzīvnieku brīvība”.
“Sabiedrībai nozīmīgs likumprojekts nedrīkst apstāties dažu negodīgu biznesmeņu melu dēļ. Protams, satraucoši, ka šī ferma pārkāpj labturības prasības un vēl apmelo dzīvnieku aizstāvjus, lai novērstu uzmanību no pašu pārkāpumiem. Tomēr jāapzinās, ka likumprojekts nav par šo fermu, bet gan par sabiedrības vairākuma prasību izbeigt pilnīgi nevajadzīgu, sistēmisku cietsirdību pret dzīvniekiem, kāda ir dējējvistu turēšana sprostos. Mēs aicinām deputātus neuzķerties uz viena negodprātīga uzņēmuma izplatītajiem maldiem, bet gan ieklausīties Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībās un izlēmīgi rīkoties, lai novērstu dzīvnieku mocīšanu,” komentē biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere.
FOTO: biedrība “Dzīvnieku brīvība”.
Piketa organizatori norāda, ka sprostu sistēmās dējējvistas ir spiestas visu mūžu stāvēt saspiestībā uz metāla režģiem, nespējot pat normāli pastaigāt vai izplest spārnus, jo katrai vistai sprostā atvēlēta vien nieka A4 formāta papīra lapas platība. Aizliegumi turēt dējējvistas sprostos jau ir pieņemti vairākās valstīs pasaulē un Eiropā, piemēram, Austrijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Luksemburgā, Beļģijā un Slovēnijā.
FOTO: biedrība “Dzīvnieku brīvība”.
