“Lai realizētu šo valstij un visam mūsu reģionam stratēģiski svarīgo projektu, nepieciešama daudzu iesaistīto institūciju cieša sadarbība, kā arī skaidrs atbildību sadalījums un politiskā virsuzraudzība visaugstākajā līmenī. Vienlaikus projekta virzību nedrīkst kavēt projekta mērogam un nozīmei neatbilstoši birokrātiskie šķēršļi,” uzsver K. Briškens.
Iecerētie grozījumi paredz stiprināt projekta pārvaldību, tostarp skaidri nosakot visu iesaistīto institūciju atbildību.
Komisijas atbalstītais priekšlikums paredz precīzi sadalīt pienākumus starp valsts institūcijām – Ministru prezidents koordinēs projekta īstenošanu Ministru kabinetā un nodrošinās ministriju sadarbību, Satiksmes ministrija turpinās vadīt projekta ieviešanu un uzraudzīs tā gaitu, savukārt Finanšu ministrija būs atbildīga par projekta finansējuma piesaistes stratēģijas izstrādi un uzraudzību, finansējuma avotiem un fiskālo risku uzraudzību.
Arī citas ministrijas atbilstoši savai kompetencei sadarbosies ar “Rail Baltica” projekta īstenošanā iesaistītajām institūcijām, tostarp starptautiskās sadarbības, būvniecības, nekustamā īpašuma, energoapgādes infrastruktūras izveides, valsts aizsardzības un militārās mobilitātes, ārvalstu investīciju piesaistes un nākotnes ieņēmumu veicināšanas, dzelzceļa nozares speciālistu sagatavošanas un citās projekta ilgtspējīgai attīstībai svarīgās jomās.
Grozījumi paredz, ka Ministru prezidents un satiksmes ministrs vismaz divas reizes gadā sniegs Saeimai pārskatu par projekta progresu, nodrošinot lielāku politisko uzraudzību.
Komisija konceptuāli atbalstīja arī priekšlikumu, kas nostiprina informācijas atklātības principus attiecībā uz projekta vēsturisko un aktuālo dokumentāciju.
Vienlaikus komisija aicina ministrijas turpināt ciešu sadarbību, lai risinātu praktiskus jautājumus – tostarp par dabas resursu nodokļa piemērošanas atvieglojumiem un administratīvā sloga mazināšanu būvniecības procesā.
Par grozījumiem vēl divos lasījumos jālemj Saeimai.
