Uzņēmēji uzsvēra, ka stabilai attīstībai nepieciešami vismaz 900 000 strādājošo, taču faktiski to ir ap 870 000. Darbaspēka trūkums, īpaši Rīgas reģionā, arvien biežāk tiek kompensēts ar trešo valstu darbiniekiem, īpaši ražošanas un eksporta nozarēs. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norādīja, ka pašreizējais darbaspēka piesaistes process ir neefektīvs, ir izstrādāts normatīvais regulējums, bet praksē tas nestrādā pietiekami efektīvi.
Ekonomikas ministrija (EM) norādīja, ka darbaspēka trūkums būtiski ietekmē ekonomikas attīstību un uzņēmumu konkurētspēju. Diskusijā ar LDDK, Ārlietu, Iekšlietu, Labklājības ministriju, konsulārā dienesta un Latvijas brīvo arodbiedrību pārstāvjiem tika uzsvērta procesa sakārtošanas un vienkāršošanas nepieciešamība, vienlaikus saglabājot stingrus kontroles mehānismus.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informēja, ka sadarbība ar darba devējiem ir uzlabojusies un tikai 10% uzņēmumu saņem atteikumu piesaistīt darbinieku no ārvalstīm. Vienlaikus NVA piedāvā stiprināt sadarbību ar komersantiem un veidot kandidātu trīspusējās intervijas, lai uzlabotu procesa kvalitāti.
Šogad februārī EM grozīja Ministru kabineta noteikumus Nr. 277 (“zaļais koridors”), saīsinot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dokumentu izskatīšanas termiņu no 30 uz 10 darba dienām. Vienlaikus EM rosināja atcelt NVA atzinuma prasību “zaļā koridora” komersantiem un iestrādāt to regulējumā vēl līdz gada beigām, lai veicinātu darbaspēka piesaistes efektivitāti.
Ņemot vērā, ka process ir sarežģīts un laikietilpīgs, tajā iesaistoties vairākām iestādēm gan Latvijā, gan vēstniecībās un konsulātos, kā viens no risinājumiem ir lielāka uzņēmumu atbildība par trešo valstu darbiniekiem, vienlaikus pievēršot papildu vērību stingrākām kontroles prasībām. Dalībnieki vienojās, ka darbaspēka piesaistes process ir jāpilnveido. PMLP līdz 2026. gada beigām plāno ieviest digitālu migrācijas portālu, kas varētu padarīt to vienkāršāku, efektīvāk uzraugāmu un kontrolējamu, kā arī palīdzētu veidot mērķētu sadarbību ar ārvalstīm legāla darbaspēka piesaistei.
Padomes dalībnieki vienojās izstrādāt priekšlikumus procesa uzlabošanai, lai ātri un efektīvi veicinātu ekonomisko attīstību, vienlaikus saglabājot augstas drošības un kontroles prasības.
Otru sēdes darba kārtības jautājumu iniciēja Latvijas Restorānu biedrība (LRB), aktualizējot nozares ģenerālvienošanās nozīmi un uzsverot to kā būtisku instrumentu nodarbināto darba samaksas un darba apstākļu uzlabošanai, potenciāli veicinot minimālās algas paaugstināšanu un samazinot ēnu ekonomiku nozarē. Ģenerālvienošanās slēgšanai ir jāizpildās vienam no diviem kritērijiem – vienošanās dalībnieki veido vismaz 50% no nozares apgrozījuma vai nodarbina lielāko daļu nozares darbaspēka. LRB piedāvā samazināt ģenerālvienošanās noslēgšanas kritēriju zem 50%.
Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība piekrita šo jautājumu risināt un potenciāli kritēriju samazināt. Padome lēma, ka LBAS kopā ar Labklājības ministriju nepieciešams rosināt diskusiju par ģenerālvienošanās sliekšņa samazināšanu zem 50% no nozares apgrozījuma un aicināt uzņēmumus slēgt jaunu ģenerālvienošanos ēdināšanas un izmitināšanas nozarē, tālāk virzot šo jautājumu izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP).
CAP ir koleģiāla institūcija trīs ministru – ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības – sastāvā, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā. CAP strādā, lai veicinātu cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
