Pētījumā “Ekonomiskā analīze par dējējvistu sprostu aizlieguma ietekmi Latvijā” apkopoti un analizēti dati par Latvijas olu ražošanas nozares struktūru, atšķirībām sprostu un bezsprostu olu ražošanas un tirdzniecības cenās, valsts un Eiropas fondu atbalsta iespējām labturības uzlabojumiem, piemēri no citu sprostus aizliegušo valstu likumdošanas pieredzes un citi ar iespējamo aizliegumu saistītie aspekti. Analīze balstīta mikroekonomiskos aprēķinos, nozares finanšu datos un pieprasījuma novērtējumos, lai palīdzētu politikas veidotājiem pieņemt informētus lēmumus par dējējvistu turēšanas sistēmām Latvijā. Pētījumu sagatavojuši ekonomisti Gatis Eglītis un Artūrs Kaņepājs.
“Atbildīga politika prasa pieņemt lēmumus, balstoties patiesos faktos. Līdz šim politiskajā diskusijā par aizlieguma ietekmi izskanēja daudz spekulatīvu un pat klaji maldinošu apgalvojumu no lopkopības industrijas lobija organizāciju puses. Arī Zemkopības ministrija deputātiem nav sniegusi Tautsaimniecības komisijas lūgtās atbildes uz jautājumiem par tās pārstāvēto nozari. Tieši tāpēc ir tapis šis pētījums – lai ikviens varētu iepazīties ar datiem, pārbaudīt to avotus un gūt pamatotu pārliecību, ka sprostu aizliegums ar adekvātu pārejas termiņu nāktu par labu visiem – gan sabiedrībai un dzīvniekiem, gan valstij un olu ražotāju konkurētspējai,” norāda biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere.
Sabiedriskās domas, mazumtirdzniecības sektora un uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības politiku analīze atklāj, ka pāreja prom no sprostu sistēmām Eiropā jau faktiski notiek neatkarīgi no normatīvā regulējuma. Lielākā daļa mazumtirgotāju Latvijā un Eiropā ir publiski apņēmušies atteikties no sprostos dētām olām līdz 2025.–2026. gadam, un vadošie Latvijas olu ražotāji jau pakāpeniski pāriet uz bezsprostu ražošanu, veicot ievērojamas investīcijas. Līdz ar to normatīvs sprostu aizliegums ar pietiekamu pārejas periodu nostiprinātu jau notiekošu tirgus transformāciju, nevis radītu fundamentāli jaunu šoku nozarei.
Analīze rāda, ka Latvijas olu ražošanas nozare ir augsti koncentrēta: 95-97% nozares veido divi lielākie uzņēmumi "Balticovo" un "Alūksnes putnu ferma", kuru lielākā daļa ražošanas jaudu jau šobrīd tiek vai tuvākajā laikā tiks pielāgotas ražošanai ārpus sprostiem. Kopumā Latvijā sprostos olas ražo tikai 5 uzņēmumi. Trīs mazie ražotāji, kas ražo sprostos, izmanto mazāk par pusi (40%) no to ražotņu kapacitātes lielākoties novecojušās sprostu sistēmās (15-20 gadi), kuras ap 2030. gadu būtu jāmaina jebkurā gadījumā. Līdz ar to secināms, ka sprostu aizliegums ar piecu gadu pārejas periodu tieši ietekmētu tikai nelielu daļu jeb aptuveni 6% nozares kapacitātes.
Pētījuma ietvaros īstenotā Latvijas 11 pārtikas veikalu tīklos tirgoto olu cenu apsekojuma analīze liecina, ka faktiskā cenu starpība starp lētakajām sprostu un kūts olām ir neliela: aptuveni puscents par olu. Savukārt cenu atšķirības dažādos veikalos būtiski pārsniedz atšķirības, kas saistītas ar dējējvistu turēšanas metodi. Tas norāda, ka olu cenu līmeni lielā mērā nosaka nevis vistu turēšanas sistēma, bet gan citi faktori kā mazumtirdzniecības struktūra, cenu politika, loģistika un konkurence. Ņemot vērā ļoti zemo olu pieprasījuma cenu elastību, nav arī pamata sagaidīt, ka iespējamais cenu pieaugums būtiski samazinātu olu patēriņu vai ar to saistītos nodokļu ieņēmumus.
Izvērtējot nozares pašreizējo investīciju dinamiku, augstās prognozētās iekšējās peļņas normas bezsprostu projektos un Latvijas olu ražotāju veiksmīgo finansējuma piesaisti bankās un kapitāla tirgos, pētījuma autori secina, ka pāreja uz ražošanu ārpus sprostiem ir ekonomiski pamatota un ka ātra pāreja uz bezsprostu ražošanu var dot konkurences priekšrocības un eksporta izaugsmi. Turklāt bezsprostu olu deficīts Eiropā tuvāko gadu laikā paver iespējas Latvijas ražotājiem ieņemt jaunus tirgus, paplašināt eksportu, palielināt ražošanas apjomus un ilgtermiņā mazināt pašizmaksu arī vietējā tirgū, izmantojot mēroga efektu.
No politikas veidošanas skatpunkta analizējot gan Latvijas, gan to valstu pieredzi, kurās jau pieņemti sprostu aizliegtumi, pētījuma autori secina, ka dējējvistu sprostu aizliegums ar pietiekamu pārejas periodu neradītu obligātas fiskālas saistības valstij, taču vienlaikus ļautu mērķtiecīgi izmantot jau esošos un nākamā plānošanas perioda atbalsta instrumentus, veicinot investīcijas labturības uzlabošanā un konkurētspējas celšanā. Pētījuma autori arī uzsver valsts institūciju rīcības nozīmi ES līmenī, aizstāvot vienotus labturības standartus un vietējā tirgus aizsardzību pret Eiropas standartiem neatbilstošu olu importu.
###
Pilns pētījums pieejams: https://ej.uz/oluekonomika.
