Katru gadu dažādu faktoru dēļ daļa mežaudžu platību zaudē augtspēju, kā rezultātā tās iet bojā un tiek nocirstas sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas. 2025. gadā lielākās bojātās platības bijušas Vidzemes (2327 ha), Centra (1942 ha) un Dienvidu (1906 ha) virsmežniecību teritorijās, mazāk – Austrumu (1234 ha) un Kurzemes (538 ha) virsmežniecību teritorijās.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2025. gadā platības ziņā būtiskākais bojājumu cēlonis mežā bijis kaitēkļu bojājumi, kas kopumā sastādījis 6592 ha jeb 83%. Galvenais bojājumus radošais kaitēklis joprojām bijis egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus), kurš izraisījis 99% no visiem kaitēkļu bojājumiem. 2025. gadā salīdzinoši daudz mežaudžu cietušas arī vējgāžu, vējlaužu ietekmē – 892 ha, kas veido 11% no visiem bojājumiem.
Tāpat kā vairākos iepriekšējos gados, platības ziņā vairāk bojātas izplatītāko koku sugu audzes – sevišķi daudz egļu audzes (7023 ha), salīdzinoši daudz arī bērzu audzes (415 ha) un priežu audzes (287 ha). Egļu audžu bojājumi 94% gadījumu saistīti ar egļu astoņzobu mizgrauža radītajiem postījumiem.
Valsts meža dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
