Pētījuma izstrādes gaitā tika konstatēts, ka līdz šim Latvijā nav bijis vienoti pieejamu un salīdzināmu datu par to, kā pašvaldības atbalsta biedrības, nodibinājumus un iedzīvotāju iniciatīvas.
Aptauja tika veikta no 2025. gada septembra līdz novembrim, saņemot 56 atbildes un aptverot visas pašvaldības. Daļā pašvaldību atbildes sniedza tikai pašvaldību pārstāvji, citviet – tikai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, bet 12 pašvaldībās savu skatījumu pauda abas puses. Tieši šajos gadījumos atklājās būtiskas uztveres atšķirības par to, cik pieejami un efektīvi ir esošie atbalsta mehānismi.
Pētījuma rezultāti liecina, ka projektu konkursi biedrībām un nodibinājumiem pastāv lielākajā daļā pašvaldību, tomēr finansējuma apjoms un regularitāte ir ļoti atšķirīga. Vairākās pašvaldībās pieejamais finansējums ir ierobežots un neprognozējams, kas apgrūtina organizāciju ilgtermiņa darbības plānošanu. Līdzdalības budžets ir ieviests plaši, taču tā praktiskā ietekme un iedzīvotāju iesaiste dažādos novados būtiski atšķiras – no aktīviem un konkurētspējīgiem procesiem līdz formālai ieviešanai ar zemu sabiedrības līdzdalību.
Ziņojums arī atklāj, ka iedzīvotāju padomju pilnvaras un faktiskā ietekme uz lēmumu pieņemšanu nav vienota – dažviet tās ir nozīmīgs konsultatīvs mehānisms, bet citur to loma ir ierobežota. Atšķirīga ir arī pašvaldību pieeja infrastruktūras atbalstam – telpu pieejamībai, nomas atvieglojumiem un telpu nodošanas kārtībai, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm sabiedrisko organizāciju sektoram. Bieži vien šie nosacījumi nav balstīti vienotos un caurskatāmos kritērijos.
Papildu izaicinājums, ko ataino pētījums, ir nepietiekami skaidri noteikta institucionālā atbildība par sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Ne visās pašvaldībās ir konkrēta atbildīgā persona vai struktūrvienība, kas koordinē darbu ar biedrībām un iedzīvotāju iniciatīvām, kas ietekmē komunikācijas kvalitāti un atbalsta pieejamību.
Vienlaikus pētījumā identificēti arī labās prakses piemēri, kuros pašvaldības mērķtiecīgi investē kopienu stiprināšanā, nodrošina regulārus projektu konkursus, atvērtus līdzdalības budžeta procesus un aktīvu dialogu ar iedzīvotājiem. Šie piemēri apliecina, ka kvalitatīvi līdzdalības mehānismi un stabils atbalsts organizācijām veicina sabiedrības uzticēšanos un vietējo attīstību.
LPA Reģionālā darba grupa balstoties uz pētījuma rezultātiem ir izstrādājusi rekomendācijas līdzdalības un NVO atbalsta stiprināšanai Latvijā gan ministrijām, gan pašvaldībām, par pētījumā uzsvērtajām tēmām. Ziņojuma autori uzsver, ka pašvaldību atbalsta sistēma Latvijā šobrīd veidojas fragmentēti un bez vienotiem standartiem. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un taisnīgu pieeju visos reģionos, nepieciešama koordinēta rīcība, regulāra datu apkopošana un publiska pārskatāmība, kā arī skaidri definēta atbildība par sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Pētījums apliecina – iedzīvotāju līdzdalība un stipra pilsoniskā sabiedrība nav tikai papildinošs elements, bet būtisks priekšnoteikums demokrātiskai un noturīgai vietējai attīstībai Latvijā.
Ziņojums “Pašvaldību atbalsts biedrībām un nodibinājumiem, un iedzīvotāju iniciatīvām”
Par Reģionālo jautājumu darba grupu
Reģionālo jautājumu darba grupa tika izveidota 2025. gada sākumā, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības lomu vietējā pārvaldībā un risinātu reģionālās nevienlīdzības jautājumus. Darba grupu vada Latvijas Lauku foruma sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Liepiņa-Zusāne, un tajā iesaistījušās vairāk nekā 15 organizācijas no dažādiem Latvijas reģioniem.
Par Latvijas Pilsonisko aliansi
Latvijas Pilsoniskā alianse ir lielākā nevalstisko organizāciju platforma Latvijā, kas strādā pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā un kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk nekā 140 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.
