Ar šo lēmumu LU kļūst par vienu no pirmajām augstskolām Latvijā, kas atbilstoši janvārī veiktajām izmaiņām Augstskolu likumā MI izmantošanu studiju procesā regulē Senāta līmenī, skaidri definējot gan iespējas, gan robežas laikā, kad ģeneratīvā MI rīki strauji ienāk izglītībā, darba tirgū un sabiedrības ikdienā.
“Kā zinātnes augstskola mēs uzskatām, ka mūsu pienākums ir sekot tehnoloģiju attīstībai un izmantot to sniegtās iespējas, vienlaikus kritiski analizējot ar to lietošanu saistītos riskus un īstenojot nepieciešamos prevencijas pasākumus. Universitāte nevis aizliedz tehnoloģijas, bet veicina to atbildīgu izmantošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt studiju procesu, kura rezultātā studenti patiesi iegūst solītās zināšanas, prasmes un kompetences. Studentiem jābūt informētiem gan par MI rīku iespējām, gan to ierobežojumiem – tehnoloģijām studijās ir jābūt palīgam, nevis aizstājējam,” saka LU studiju prorektore Kristīne Strada-Rozenberga.
Šis solis nostiprina LU kā atbildīgas un inovatīvas augstskolas pozīciju, kas vienlaikus veicina tehnoloģiju integrāciju studiju procesā un aizsargā akadēmiskā godīguma, datu drošības un ētikas principus.
Noteikumi paredz, ka MI izmantošana LU balstās četros pamatprincipos: godprātībā, atklātībā, atbildībā un datu drošībā. Studējošajiem būs pienākums skaidri norādīt MI izmantošanas faktu savos darbos, savukārt docētājiem – definēt, kādos gadījumos un kādā apjomā MI izmantošana konkrētajā studiju kursā ir pieļaujama.
Neatļauta MI rīku izmantošana tiks pielīdzināta neatļauta palīglīdzekļa izmantošanai un būs uzskatāma par akadēmiskā godīguma pārkāpumu.
Regulējums īpaši uzsver personas datu un intelektuālā īpašuma aizsardzību. Studējošajiem un docētājiem būs aizliegts augšupielādēt ierobežotas pieejamības informāciju vai studiju materiālus MI rīkos, kuriem LU nav iegādāta licence vai kas Universitātē nav ieviesti oficiāli. Tāpat aizliegta dziļviltojumu radīšana un nelicencētu virtuālo MI asistentu izmantošana LU vārdā.
Vienlaikus noteikumi paredz būtisku līdzsvaru – ģeneratīvā MI satura atpazīšanas rīku rezultāti nevarēs tikt izmantoti kā vienīgais pamatojums studējošā darba vērtēšanā vai kā pierādījums akadēmiskā godīguma pārkāpumam. Gala atbildība par vērtējumu vienmēr būs docētājam.
Noteikumi paredz elastīgu pieeju – MI izmantošanas pieļaujamību konkrētā kursā nosaka docētājs, ņemot vērā studiju mērķus un sasniedzamos rezultātus. Fakultātes un studiju programmu direktori varēs detalizēt MI izmantošanas kārtību atbilstoši nozares specifikai.
Senāta apstiprināto noteikumu ieviešanai kā atbalsts kalpos “Vadlīnijas mākslīgā intelekta izmantošanai Latvijas Universitātē” to atjaunotajā, nu jau otrajā versijā. Tajās apkopoti ieteikumi un labās prakses piemēri MI izmantošanā studiju procesā. Vadlīnijās aprakstītie ieteikumi balstās izpētē par pasaules vadošo universitāšu, tai skaitā Oksfordas, Kembridžas, Hārvardas un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pieeju MI izmantošanai studiju procesā, kā arī ievērojot starptautisko organizāciju un institūciju (OECD, UNESCO, EUA u.c.) ziņojumus, regulējumus (Eiropas Komisijas MI Akts (2024)) un pētniecisko literatūru.
Līdztekus Senāta apstiprinātajiem noteikumiem LU attīsta arī savu vispārēja pielietojuma MI vidi – mi.lu.lv, kas nodrošina drošu un LU pārvaldītu infrastruktūru MI rīku izmantošanai ikdienas darbā. Platformā lietotājiem ir pieejami vairāki MI modeļi, kurus iespējams izmantot Universitātes kontrolētā vidē, nodrošinot datu drošību un konfidencialitāti. Šobrīd MI vide tiek pilotēta LU administrācijas darbiniekiem, taču tuvākajā laikā plānots to pakāpeniski ieviest plašāk visā Universitātē.
