ĪSUMĀ
-
Drošības un aizsardzības partnerības atbalsta ES stratēģisko autonomiju, vienlaikus papildinot NATO.
-
ES saskaras ar lielākajiem draudiem drošībai kopš Otrā pasaules kara, un galvenais apdraudējums ir Krievija.
-
Nepieciešamība izvērtēt ekonomiskās attiecības ar Ķīnu un stiprināt noturību.
-
Aicinājums izveidot spēcīgāku aizsardzības pīlāru, lai ES vajadzības gadījumā varētu rīkoties autonomi.
Drošības un aizsardzības komitejas sagatavotajā tekstā teikts, ka ES drošības un aizsardzības partnerības (DAP), kuru mērķis ir stiprināt ES un galveno divpusējo partneru kopīgos centienus drošības un aizsardzības jomā, ir būtiskas, lai efektīvi reaģētu uz pašreizējiem un turpmākiem drošības apdraudējumiem un stiprinātu Savienības kā globāla stratēģiska rīcībspēka lomu. Parlaments uzskata, ka šīs partnerības ir nepieciešamība, nevis izvēle, jo balstītas daudzpusējā sadarbībā un atbalsta ES stratēģisko autonomiju, vienlaikus pilnībā papildinot NATO.
Tekstā uzsvērts, ka ES saskaras ar visnopietnāko drošības situāciju kopš Otrā pasaules kara, kuras pamatā galvenokārt ir Krievijas karš pret Ukrainu, plašāki hibrīddraudi, terorisms, kiberuzbrukumi un riski, kas saistīti ar kritisko infrastruktūru, kā arī riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Krievija, ko atbalsta tādi partneri kā Irāna, Ziemeļkoreja un Baltkrievija, ir atzīta par galveno apdraudējumu Eiropas drošībai, savukārt Ķīna ir raksturota kā stratēģisks konkurents. Tās atbalsts Krievijai ES liek atkārtoti izvērtēt ekonomiskās attiecības un stiprināt noturību pret Pekinu.
NATO joprojām ir kolektīvās aizsardzības stūrakmens
Deputāti arī uzsver, ka ir vajadzīga ciešāka ES un NATO sadarbība, atkārtoti apliecinot NATO kā kolektīvās aizsardzības stūrakmeni. Vienlaikus viņi aicina izveidot spēcīgāku ES aizsardzības pīlāru, lai ES vajadzības gadījumā varētu rīkoties autonomi. Ziņojumā uzsvērts, cik svarīgas ir sadarbspējīgas militārās spējas visā Eiropā, kā arī kopīgi iepirkumi, rūpnieciskā sadarbība, standartizācija un saskaņošana ar NATO plānošanu, lai izvairītos no dublēšanās un uzlabotu gatavību.
Ziņojumā atzinīgi vērtēta SDP paplašināšana ar līdzīgi domājošiem ES partneriem, tostarp NATO sabiedrotajiem, piemēram, Norvēģiju, Apvienoto Karalisti un Kanādu, kā arī citiem partneriem Eiropā un Indijas un Klusā okeāna reģionā. Īpašs uzsvars tiek likts uz Ukrainu kā stratēģisku prioritāru partneri, un deputāti aicina sniegt pastāvīgu militāru, rūpniecisku un politisku atbalstu, kā arī drošības garantijas Kijivai, bet iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas atjaunošanai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Viņi ierosina formalizēt stratēģisku partnerību ar Ukrainu.
Citāts
“ES vēsturē mēs nekad neesam saskārušies ar lielākām drošības problēmām vai lielāku nenoteiktību. Šajā nestabilajā drošības vidē mums ir jāreaģē ar spēku – mums ir vajadzīgas aizsardzības partnerības, lai veidotu kopīgu interešu zonas pret ietekmes sfērām un imperiālām darbībām. Ar šo ziņojumu tiek atvērta jauna sadaļa paplašinātām un uzlabotām ES partnerībām. Lai atturētu Krievijas imperiālismu, ES nav lielāka un svarīgāka partnera kā Ukraina. Ukraiņi ir ne tikai aizstāvējuši ES, bet arī izveidojuši kaujās rūdītākos, efektīvākos un inovatīvākos militāros spēkus Eiropā. ES pamatinteresēs ir padziļināt mūsu partnerību ar Ukrainu, tostarp aizsardzības rūpniecībā un inovācijā. Atbalsts Ukrainai ir ES aizsardzības pamats,” pēc balsojuma teica ziņotājs Mihals Ščerba (PPE, Polija).
Ziņojumu pieņēma ar 440 balsīm pret 119, 85 deputātiem atturoties.
