Salīdzinot ar 2024. gada decembri, 2025. gada decembris Latvijas ārējā tirdzniecībā iezīmējās ar mērenu izaugsmi, kas noslēdza kopumā pozitīvu gadu preču eksportā. Eksporta vērtība 2025. gadā ir par 2,7% lielāka nekā pērn, un tā sasniedza 1,52 miljardus eiro, savukārt importa vērtība palielinājās par 0,3% un veidoja 1,85 miljardus eiro. Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums decembrī bija 3,37 miljardi eiro, kas ir par 1,4% vairāk nekā pirms gada.
Ja apskatām ārējās tirdzniecības bilances decembra dinamiku, tad redzam, ka arī šeit ir uzlabojums – 2024. gada decembrī imports pārsniedza eksportu par 370,3 miljoniem eiro, bet 2025. gada decembrī tikai par 336,6 miljoniem eiro, pie tam tas notika uz nedaudz lielāka eksporta apjoma fona nekā pērn. Tomēr, vērtējot 2025. gadu kopumā, tirdzniecības bilance salīdzinājumā ar 2024. gadu ir pasliktinājusies. 2024. gadā imports bija lielāks par eksportu par 2,85 miljardiem eiro, bet 2025. gadā jau par 3,66 miljardiem eiro.
2025. gada decembra eksporta struktūrā nozīmīgāko devumu eksporta pieaugumā pret pērnā gada decembri nodrošināja mehānismu, ierīču, tostarp elektroierīču (2,2 procentpunkti), lauksaimniecības preču un pārtikas (arī 2,2 procentpunkti), kā arī pārējo preču (1,3 procentpunkti) eksports. Mehānismu, ierīču, tostarp elektroierīču eksports bija par 15,3% lielāks nekā gadu iepriekš, lauksaimniecības preču un pārtikas eksports pieauga par 9,7%, bet pārējo preču eksports palielinājās par 12,6%. Vienlaikus koka un koka izstrādājumu eksports saruka par 10,4%, tādējādi par 1,7 procentpunktiem negatīvi ietekmējot šīs produkcijas grupas devumu eksporta pieaugumā.
Svarīgāko eksporta partneru – Lietuvas, Igaunijas un Vācijas – nozīme decembrī saglabājās augsta, un līderu trijnieks paliek nemainīgs. Lietuva veidoja 19,7% no kopējā eksporta, Igaunija 12,3%, bet Vācija 5,5%. Atskatoties uz visu 2025. gadu, var konstatēt, ka arī tad līderu trijnieks bija tāds pats – Lietuva ar 18,6%, Igaunija ar 11,4% un Vācija ar 6,7%. Tie paši līderi gada griezumā bija arī pērn.
Globālā nenoteiktība vēl joprojām saglabājas, un tā līdz ar Latvijai raksturīgo negatīvo ārējās tirdzniecības bilanci precēm var atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību, tostarp arī uz Latvijas ārējo tirdzniecību. Tomēr pozitīva noskaņojuma saglabāšanās mūsu eksporta tirgos, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda importa prognozes griezumā pa Latvijas eksporta partnervalstīm, un neliels, bet manāms Latvijas preču eksporta īpatsvara pieaugums kopējā pasaules importā ļauj prognozēt, ka arī 2026. gada sākumā eksporta dinamika varētu būt samērā stabila, neraugoties uz atsevišķiem cenu un globālās tirdzniecības riskiem. Noslēdzot gadu ar mērenu pieaugumu un drošu eksporta struktūru, Latvijas ārējā tirdzniecība 2025. gadā apliecināja spēju saglabāt konkurētspēju mainīgajos tirgus apstākļos. Latvijas uzņēmumi 2025. gadu kopumā noslēdza ar relatīvi labām pozīcijām tālākai attīstībai 2026. gadā.
