Kas ir rekultivācija un kāpēc to veic?
Kad iznomātajā zemē kūdras ieguve ir daļēji vai pilnīgi pabeigta, tiek uzsākta šīs platības rekultivācija – komplekss darbību kopums, ko veic, lai pēc kūdras ieguves teritoriju sagatavotu nākamajam lietderīgajam zemes izmantošanas mērķim, piemēram, mežsaimniecībai, lauksaimniecībai, purvu atjaunošanai vai purvam raksturīgas vides veidošanai un citiem mērķiem.
“LVM Zemes dzīles un infrastruktūra” rekultivācijas speciāliste Dārta Amelija Pūliņa norāda:
“Rekultivācijas veida izvēli ietekmē hidroģeoloģiskie apstākļi konkrētajā platībā, ūdens novadīšanas iespējas, pieguļošās teritorijas un vēlamais stratēģiski sasniedzamais mērķis. Tāpat nozīmīgs faktors ir tas, vai ieguve ir noslēgusies visā iznomātajā teritorijā vai tikai tās daļā, jo kamēr kūdras ieguves procesa nodrošināšanai tiek veikta mērķtiecīga ūdens atvade, tikmēr ir grūti realizēt purva vides izveidošanu. Tāpēc ieguves vietās primāri izvēlētais rekultivācijas veids ir mežsaimniecība, bet pēc kūdras ieguves pabeigšanas visā kūdras ieguves vietā (kas var ilgt pat 70 gadus), var atkārtoti izvērtēt piemērotāko rekultivācijas veidu visai kūdras ieguves vietai.”
Rekultivācijas procesa galvenie soļi ir noteikti normatīvajos aktos. Saskaņā ar tiem, pēc kūdras ieguves nomniekam ir jāizstrādā rekultivācijas plāns un jāveic rekultivācijas darbi. Paveikto rekultivācijas darbu atbilstību izvirzītajiem nosacījumiem apliecina iesaistīto pušu – Valsts vides dienesta, pašvaldības, LVM un nomnieka – parakstīts rekultivācijas akts. Pēc šī dokumenta parakstīšanas LVM organizē nākamās darbības, lai rekultivētās platības nodotu nākamajiem apsaimniekošanas mērķiem.
“LVM Zemes dzīles un infrastruktūra” ieguves tiesību nomas vadītāja Zane Reiniece raksturo rekultivācijas procesa gaitu:
“Rekultivācijas process ir salīdzinoši garš, jo ietver sevī gan formālos soļus ar vairāku dokumentu izstrādi un grozīšanu, gan faktiskus darbus objektā, tajā skaitā nozīmīga loma ir arī dabas faktoriem. Piemēram, ir situācijas, kad izvirzītos rekultivācijas nosacījumus ir jāmaina, jo ūdens virziens pēc kartu grāvju pārtīrīšanas ir pretējs plānotajam. Tomēr kopējā dinamika LVM iznomātajās kūdras ieguves vietās ir tāda, ka rekultivēto un rekultivējamo platību skaits pieaug. Piemēram, 2023. gadā rekultivēti tika 87,74 ha, kuriem nākamais apsaimniekošanas veids noteikts mežsaimniecība. Savukārt, 2025. gadā rekultivācijas process noslēdzies 358,47 ha, no kuriem 87,49 ha mērķis ir purva vides izveidošana. Nākamajam gadam ir vēl lielāki plāni – rekultivācijas darbi ir uzsākti 615,56 ha, no kuriem 212 ha nākamais apsaimniekošanas mērķis ir noteikts purva vides izveide. Klimata mērķu kontekstā mēs novērtējam, ka nomnieki racionāli organizē kūdras ieguves procesu un platības, kurās ieguve ir noslēgusies un pēc ieguves, laukus uzreiz virza rekultivācijai.”
Pelnošanas pilotprojekts
Lai pilnveidotu rekultivācijas risinājumus un efektīvāk sasniegtu rekultivētās teritorijas mērķi – mežsaimniecību – LVM 2026. gadā plāno īstenot pelnošanas pilotprojektu 20 hektāru platībā Skrebeļu–Skrūzmaņu un Saukas purvā. Šīs kūdras ieguves vietas izvēlētas, lai salīdzinātu pelnošanas pieejas efektivitāti divās atšķirīgās situācijās: teritorijā, kur kūdras ieguve noslēgusies salīdzinoši nesen, un teritorijā, kur ieguve pabeigta pirms aptuveni 10 gadiem un mežaudzes šobrīd dabiskā ceļā veidojas ar zemu ekoloģisko vērtību.
