Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Droša, stabila un attīstīta enerģētika, ir svarīga katram Latvijas iedzīvotājam – kā mājsaimniecībām, tā rūpnieciskai ražošanai un citām nozarēm. Mūsu uzdevums, veicot valsts energotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, bija celt energotīklu drošības līmeni. Jāsaka, ka visu iesaistīto profesionālu komanda šo uzdevumu veica spīdoši – pārslēgšanās no BRELL tīkla uz Eiropas tīklu Baltijā, notika nemanāmi. Vienlaikus mūsu elektroapgādes sistēma ir būtiski modernizēta, nodrošinot stabilitāti un laikam atbilstošas attīstības iespējas nākotnē.”
Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas prezidente Olga Bogdanova: “Šobrīd varam atskatīties uz gandrīz 20 gadus ilgušo vērienīgo projektu, kas iekļāva ne vien elektrolīniju savienojumu demontāžu, bet arī jaunu pārrobežu starpsavienojumu izbūvi un ieguldījumus infrastruktūrā. Taču darbs enerģētikas jomā neapstājas – būtiski veicināt Latvijas konkurētspēju, kas nozīmē gan ieguldījums ilgtspējīgās tehnoloģijās atbilstoši tirgus aktualitātēm, gan vietējo energoresursu aktīvāku izmantošanu, aizstājot importētos resursus, gan energoefektivitātes celšanu.”
Sinhronizācija notika gandrīz pirms gada – 2025. gada 9. februārī –, un elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā turpina samazināties. 2025. gadā Latvijā vidējā elektroenerģijas cena bija 85,7 EUR/MWh, kas lielā mērā skaidrojams ar straujo saules un vēja enerģijas ģenerācijas attīstību. Šis cenu līmenis ir nedaudz zemāks nekā periodā pirms sinhronizācijas.
Tāpat turpināja samazināties fiksētās cenas piedāvājumi mājsaimniecībām, apliecinot tirgus stabilitāti un konkurences pieaugumu. Saskaņā ar publiskajiem datiem 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos elektroenerģijas cena bija 11,5 centi par kWh, kas 2024. gadā bijā 13 centi par kWh, bet 2023. gadā – 16,6 centi par kWh. Līdz ar to prognozes par būtisku vai ārkārtēju elektroenerģijas cenu kāpumu nav piepildījušās.
Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, arī elektroenerģijas pārvades tarifs mājsaimniecību lietotājiem ir saglabājies stabils. Tas panākts paralēli ar ambiciozu attīstības plānu palīdzību, kas vērsti uz energosistēmas drošuma stiprināšanu un elektrotīkla jaudas palielināšanu nākamajos gados, veicinot vietējās ģenerācijas attīstību un valsts konkurētspēju.
Gatavojoties sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīklu, Baltijas valstu energosistēmā tika pastiprināta esošā pārvades tīkla infrastruktūra un papildus izbūvēta jauna infrastruktūra, lai Baltijas valstu energosistēma varētu darboties gan salas režīmā izolēti, gan sinhroni ar Eiropas energosistēmu. Baltijā tika no jauna izbūvētas vai pilnībā pārbūvētas esošā 330 kV elektrotīkla līnijas vairāk nekā 1000 km garumā.
Jaunās pārvades elektrolīnijas nodrošina lielāku tīkla kapacitāti un lielāku elektrotīkla noturību. Jauno elektrolīniju balsti ir augstāki, tāpēc laikapstākļu radītie bojājumi jaunās līnijas skar ievērojami retāk. Baltijas pastiprinātais tīkls ir kļuvis sazarotāks, paaugstinot elektroapgādes drošumu gan plānotu, gan neplānotu tīkla elementu atslēgumu gadījumos.
Pēc veiksmīgas Baltijas valstu sinhronizācijas noslēguma, darbs pie infrastruktūras stiprināšanas turpinājās. 2025. gadā Latvijā un Lietuvā tika nodoti ekspluatācijā pēdējie no Baltijas energosistēmā plānotajiem deviņiem sinhronajiem kompensatoriem, kas sekmīgi nodrošina Baltijas energosistēmā nepieciešamo sistēmas inerci. Baltijas sistēmas operatori darbina sinhronos kompensatorus, lai nosegtu iztrūkstošo inerces apjomu, ko nenodrošina tirgū strādājošās elektrostacijas.
Jau 2025. gada periodā sinhronie kompensatori parādīja savu lietderību, jo caurmērā nodrošināja 63% no kopējās inerces Baltijas energosistēmā. Pārējos 37% nodrošināja tirgū strādājošās sinhrono ģeneratoru elektrostacijas.
Latvijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) pabeidza darbu 2025. gadā arī pie elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām Rēzeknē un Tumē, kas ir noslēdzošais Baltijas energosistēmu sinhronizācijas ar Eiropu projekts. AST baterijas nodrošinās Latvijas energosistēmai nepieciešamās balansēšanas jaudas sistēmas drošam un stabilam darbam.
AST baterijas patlaban ir vienas no jaudīgākajām un lielākajām elektroenerģiju uzkrājošajām bateriju sistēmām Eiropas Savienībā. Kopējās investīcijas to iegādei un uzstādīšanai sasniedza 77 milj.eiro. Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Savienošanas Instrumenta (CEF) struktūrfondiem 75% apmērā piesaistīts bateriju sistēmām Tumē un apakšstaciju paplašināšanai un RePowerEU finansējums 100% apmērā – bateriju piegādei un uzstādīšanai Rēzeknē.
Pateicoties šīm baterijām, Baltijas valstis 2025. gada novembrī ietaupīja 3,4 milj. eiro, t. sk Latvija (AS “Augstsprieguma tīkls”) ietaupīja 1,3 milj. eiro. Bateriju sistēma no šī gada ļaus Latvijā samazināt balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas par pusi.
Šis temats plašāk tiks diskutēts 11. februārī konferencē “Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā”. Konferenci organizē Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālā komiteja, Klimata un enerģētikas ministrija un Latvijas Universitāte, sadarbojoties ar Pasaules Enerģijas padomes globālo tīklu un Baltijas jūras reģiona enerģētikas nozares līderiem. Konference norisināsies angļu valodā, un to būs iespējams vērot tiešsaistē konferences oficiālajā mājaslapā. Pilna programma pieejama šeit.
