Par resursu pieejamību
Ievērojot, ka 2026. gads sācies ar ziemas spelgoni, būtiski pieaudzis enerģijas patēriņš. Vairāk tērējam malku, granulas, gan arī gāzi, elektroenerģiju un siltumenerģiju. Pārrunājot energoresursu pieejamību, sanāksmē secināts, ka kopumā situācija ir mierīga un šobrīd pakāpeniski uzlabojas arī kokskaidu granulu pieejamība. Vienlaikus granulu cena tirdzniecības vietās janvāra laikā būtiski augusi. Analizējot ļoti straujo granulu cenu pieaugumu, KEM, LM un LPS ir vērsušās pie Ekonomikas ministrijas, lūdzot izvērtēt granulu cenu pamatotību.
Diemžēl ap kokskaidu granulām radīto ažiotāžu sociālajos tīklos ļaunprātīgi izmanto “viltus tirgotāji”, kas interneta tirdzniecības platformās un sociālos tīklos piedāvā granulas par pievilcīgu cenu, pieprasot pircējam veikt priekšapmaksu, taču pēc maksājuma saņemšanas “pazūd”. KEM aicina par šādiem gadījumiem ziņot Valsts policijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
Par iedzīvotāju rēķiniem
Neraugoties uz to, ka siltumenerģijas tarifi (SPRK1) un dabasgāzes cena (TTF2), kā arī elektroenerģijas mazumtirgus (SPRK3, energija244) cena Latvijā vidēji šobrīd ir pat nedaudz zemāka nekā pērn 2025. gada janvārī, lielāka patēriņa dēļ janvāra rēķini daudziem būs augstāki.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver: “Neraugoties uz to, ka šobrīd Latvijā nav enerģētiskā krīze, ir svarīgi nodrošināt aizsardzību tām mājsaimniecībām, kurām varētu rasties grūtības segt izmaksas par apkuri ne tikai janvārī, bet šajā ziemā kopumā. Kopā ar Labklājības ministriju un pašvaldībām sekosim līdzi, lai mājokļa pabalstam pieejamie līdzekļi ir pietiekami, kā arī aicināsim siltumapgādes uzņēmumus ļaut norēķināties par patērēto siltumenerģiju līdz nākamajai apkures sezonai, nepiemērojot papildu maksu.”
Komunālie pakalpojumi un, jo īpaši apkure, nereti ziemā ir viena no lielākajām ikmēneša izmaksu pozīcijām daudzu iedzīvotāju maciņos. Lai palīdzētu iedzīvotājiem, īpaši mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, valstī darbojas mājokļa pabalsta mehānisms, kuru nodrošina pašvaldību sociālie dienesti. Tas paredz, ka mājsaimniecības, kuru ienākumi ir nepietiekami un kurām ir grūtības segt izdevumus par mājokli, var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, lai izvērtētu iespēju saņemt mājokļa pabalstu. Atgādinām, ka no 2026. gada 1. janvāra paplašināts iedzīvotāju loks, kas minētajam atbalstam kvalificējas. Vairāk par šo mājokļa pabalstu iespējams izlasīt šeit.
Apzinoties, ka lielāki apkures rēķini nozīmē, ka šo atbalsta mehānismu būs nepieciešams izmantot lielākā mērā, jo varētu palielināties gan saņēmēju skaits, gan aprēķināto pabalstu apmēri, KEM, LM un LPS pārrunāja mājokļa pabalsta piešķiršanas procesu, kā arī izmaksu tendences pēdējos gados. Klātesošie vienojās, ka svarīgākais ir nodrošināt, lai ikkatrs iedzīvotājs, kuram šāds atbalsts ir nepieciešams, to arī var saņemt. Attiecīgi, gadījumā, ja iedzīvotāju pieprasījums pēc šī atbalsta pieaugs, KEM un LM kopīgi virzīs pieprasījumu papildu valsts finansējuma piešķiršanai sociālā atbalsta nepārtrauktības nodrošināšanai.
Tāpat KEM un LPS aicinās siltumapgādes uzņēmumus objektīvi izvērtēt maksājumu apjomu un, līdzīgi kā iepriekš, iedzīvotājiem, kuriem ir grūtības samaksāt rēķinu par siltumapgādi, dot iespēju vienoties par atlikto maksājumu. Kaspars Melnis sarunā ar LPS apstiprināja, ka nepieciešamības gadījumā iesaistīties diskusijā ar siltumenerģijas nozares pārstāvjiem, lai rastu abpusēji pieņemamu risinājumu.
Avoti >>
2ICE Endex. Dutch TTF Natural Gas Futures
