Augstākās valsts amatpersonas pozitīvi vērtēja ziņas par Davosā panākto NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes un ASV prezidenta Donalda Trampa vienošanos stiprināt Arktikas drošību NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros un turpināt ASV–Dānijas sarunas par Grenlandi.
“Grenlande ir neatņemama Dānijas sastāvdaļa. Svarīgi, lai turpinās tiešs un atklāts dialogs un tiek rasts savstarpēji pieņemams risinājums, stiprinot Arktikas drošību un tādējādi arī visas NATO Alianses kopējo drošību. Latvija atbalstīs visas nepieciešamās NATO darbības Arktikas drošības stiprināšanai,” bija vienisprātis valsts augstākās amatpersonas.
FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
Amatpersonas sarunā akcentēja nepieciešamību veidot drošu Eiropu un ciešas transatlantiskās attiecības, atzīmējot ASV vitāli nozīmīgo lomu Eiroatlantiskajā drošībā. Vienlaikus Latvijai prioritāri jāturpina sadarbība drošības jomā ar Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju, kā arī Apvienotās Karalistes vadīto Apvienoto reaģēšanas spēku sadarbības formātā (Joint Expeditionary Force – JEF) ietilpstošajām valstīm. Augsti novērtēta NATO daudznacionālās brigādes loma Latvijas drošībā, sevišķi izceļot Kanādas līderību, kā arī Dānijas vadītā NATO daudznacionālās divīzijas štāba “Ziemeļi” lomu Baltijas valstu aizsardzībā un stiprināšanā.
Ārpolitikas īstenošanā iesaistītās valsts augstākās amatpersonas apstiprināja nemainīgo Latvijas pozīciju, ka jāturpina sniegt visaptverošs atbalsts Ukrainai, tai skaitā atvēlot 0,25% no iekšzemes kopprodukta Ukrainas militārajam atbalstam, turpinot atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai un Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā, kā arī Ukrainas Eiroatlantiskajai integrācijai.
Amatpersonas nosodīja Krievijas uzbrukumus Ukrainai, t. sk. mēģinot iznīcināt Ukrainas energoinfrastruktūru, radot milzīgas ciešanas civiliedzīvotājiem. Amatpersonas bija vienisprātis, ka Krievija nav gatava mieram, tāpēc jāturpina palielināt diplomātisko un ekonomisko spiedienu pret Krieviju, īpaši caur sankcijām, kā arī jāsniedz atbalsts Ukrainas enerģētikas sektora noturībai un infrastruktūras iespējami ātrai atjaunošanai pēc Krievijas mērķtiecīgiem uzbrukumiem.
Valsts augstākās amatpersonas apliecināja, ka Latvijas interešu aizstāvēšana ES daudzgadu budžeta (2028.–2034. gada) sarunās ir būtiska valsts prioritāte, pie kuras īstenošanas kopīgi jāstrādā atbildīgajām amatpersonām un nozaru ministrijām. Kā nozīmīgas intereses, par kurām jāiestājas ES daudzgadu budžeta sarunās, tika izceltas vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana lauksaimniekiem un papildu atbalsts ES Austrumu robežas valstīm, ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas radīto apdraudējumu.
Amatpersonas bija vienisprātis arī par nepieciešamību īstenot stingru ES migrācijas politiku, iestājoties par pastiprinātu ES ārējās robežas kontroli un migrācijas plūsmas ierobežošanu.
Ārpolitikas īstenošanā iesaistītās amatpersonas apliecināja vienotas ārpolitikas īstenošanas un savstarpējās koordinācijas nozīmi, lai pēc iespējas efektīvāk aizstāvētu Latvijas intereses.
Sanāksmē piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, ārlietu ministre Baiba Braže, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Ministru prezidentes padomnieks ārlietu jautājumos Ivars Liepnieks, pārstāvot Ministru prezidenti Eviku Siliņu, kura piedalās Eiropadomes ārkārtas neformālajā sanāksmē.
FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
Informācijai
Ārpolitikas īstenošanā iesaistīto Latvijas valsts augstāko amatpersonu jeb tā sauktā “Lielā ārpolitikas piecinieka” tikšanās ir tradicionāla Valsts prezidenta rīkota koordinācijas sanāksme vienotas un koordinētas ārpolitikas nodrošināšanai.
Ārpolitikas īstenošanā iesaistīto valsts augstāko amatpersonu komentāri medijiem pēc tikšanās.
