Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas ieņem nozīmīgu lomu Latvijas tautsaimniecībā, nodrošinot starptautiskās tirdzniecības apriti un veicinot reģionu ekonomisko izaugsmi. Šo lielāko ostu darbība sniedz būtisku ieguldījumu valsts iekšzemes kopproduktā, kā arī sekmē Latvijas konkurenci Baltijas jūras reģionā. Ostu ietekme uz ekonomiku neskar tikai reģionālu līmeni, bet tai ir būtiska nozīme arī starptautiskā un ģeopolitiskā kontekstā.
“32 miljoni tonnu kravu, kas 2025. gadā pārkrauti Latvijas lielākajās ostās, apliecina nozares nozīmīgo ieguldījumu valsts ekonomikā un ārējās tirdzniecības nodrošināšanā. Ostu darbība ir būtisks pamats reģionu attīstībai un Latvijas konkurētspējai. Ostu spēja attīstīt jaunus sadarbības virzienus, ciešā sadarbībā ar valsti ir stratēģiski svarīga Latvijas ilgtermiņa izaugsmei. Šajā gadā turpināsim darbu, lai attīstītu mūsu ostas un veicinātu to konkurētspēju plašākā reģionā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Aizvadītajā gadā Rīgas ostas termināļos kopumā pārkrauts 16.75 milj. tonnu kravu, kas ir par 1.3 milj. tonnu jeb 7.3% mazāk nekā 2024. gadā. Lielākā daļa krituma (1.24 milj. tonnu) attiecināma uz mežsaimniecības un lauksaimniecības kravām, kurām aizvadītais gads meteoroloģisko apstākļu dēļ bija izteikti nelabvēlīgs, jo tika apgrūtināta mežistrāde un lauksaimniecība. Ar 5.26 milj. tonnu apgrozījumu 2025. gadā ostas lielākā kravu grupa bija mežsaimniecības kravas, kas veidoja 31% no visām ostā apkalpotajām kravām. 2025. gadā ostā apkalpots 4.97 milj. tonnu konteinerkravu un 495.7 tūkst. TEU vienību (20 pēdu jeb aptuveni 6.1 metru gari konteineri), kas veidoja 30% no kopējā ostas apgrozījuma. Aizvadītajā gadā lauksaimniecības kravas ar 2.94 milj. tonnu apgrozījumu aizvien bija ostas trešā lielākā kravu grupa.
Tāpat Rīgas ostā pārkrauts 1.37 milj. tonnu lejamkravu, uzrādot lielāko kāpumu starp visiem kravu veidiem. Salīdzinājumā ar 2024. gadu lejamkravu apjoms audzis par 0.54 milj. tonnu jeb 65%. Pozitīvi dinamikas rādītāji ir gan naftas produktiem, kuru apjoms pēc divu gadu pārtraukuma atkal pārsniedz 1 milj. tonnu atzīmi, gan sašķidrinātajai gāzei, kuras apgrozījums auga 3.3 reizes (0.22 milj. tonnu), sasniedzot augstāko rādītāju ostas pastāvēšanas vēsturē. Ostā veiksmīgi uzsākta lielo gāzes kuģu apkalpošana, attīstot gāzes pārkraušanas (transshipment) pakalpojumus.
2025. gads Rīgas ostā atzīmējams ar ļoti veiksmīgu kruīza sezonu, kas noslēdzās vien decembrī. Ostā tika uzņemti 85 kruīza kuģi, kas atveda uz Rīgu 115.5 tūkst. tūristu, sasniedzot vēsturiski augstāko kruīza pasažieru skaitu ostas vēsturē.
Savukārt Ventspils brīvostā kopā pārkrauti 8.53 milj. tonnu kravu, kas ir par 3.6% vairāk nekā 2024. gadā. Kravu apjoms turpina pieaugt visos trīs lielākajos segmentos – naftas produktu, akmeņogļu un ar prāmjiem pārvadātajās (Ro-Ro) kravās.
Gandrīz puse no visām kravām (4 milj. tonnu jeb 47%) bija naftas produkti, kuru pārkraušanas apjoms 2025. gadā palielinājās par 12%. Otrajā vietā pēc apjoma bija Ro-Ro kravas – 1.7 milj. tonnu, kas veidoja 20% no visām kravām. Savukārt par 47% palielinājās Kazahstānas akmeņogļu pārkraušana, sasniedzot 1.3 milj. tonnu (15% no visām kravām).
Šis gads zīmīgs ar faktu, ka Ventspils osta kļuvusi par unikālu loģistikas koridoru pat 100 metrus gariem autokravu sastāviem. Jūnijā Ventspils ostā ienāca pirmais kuģis ar 87 metrus gariem vēja turbīnu spārniem, kas ir lielākie vēja turbīnu spārni, kādi izkrauti kādā no Eiropas valstīm. Piepildoties prognozēm, loģistikas koridora pienesums tieši ostai piecu gadu griezumā mērāms vairākos miljonos eiro.
Ventspils osta arī turpina būt galvenais jūras transporta mezgls pasažieriem uz Skandināviju. 2025. gadā tika apkalpoti 270 283 pasažieri, kas ir par 4.5% vairāk nekā 2024. gadā. Pagājušajā gadā ostā tika uzņemti arī četri kruīza kuģi.
Liepājas osta kā multifunkcionāla osta pēdējos desmit gadus strādā ar stabilu kravu apgrozījumu vidēji 7 milj. tonnu gadā. 2025. gadā kopumā pārkrauti 6.87 milj. tonnu kravu, kas ir par 0.19 milj. tonnu jeb 2.53% mazāk nekā gadu iepriekš. Nelielais pārkrauto kravu kritums skaidrojams ar meteoroloģiskajiem apstākļiem, proti, siltais ziemas sākums mazināja nepieciešamību pēc koksnes šķeldu un granulām, kā arī lauksaimniecības nozarē šis gads ir bijis salīdzinoši nelabvēlīgs. Vietējo kravu īpatsvars Liepājas ostā veidoja vairāk nekā 50%.
Tradicionāli lielākā kravu grupa ar 4.55 milj. tonnu apgrozījumu 2025. gadā bija beramkravas, kurās joprojām dominē lauksaimniecības kravas - gan vietējo zemnieku izaudzētie graudi, gan graudi no Centrālāzijas valstīm. Ģenerālkravu grupā lielāko apgrozījumu veido Ro-Ro kravas, kas tiek pārvadātas “Stena Line” regulārajā prāmja līnijā Liepāja - Travemunde (Vācija). 2025. gadā par 4% ir pieaudzis pārvadāto vienību skaits. Ar prāmi pārvadāto kravu vērtība aizvadītajā gadā sasniegusi aptuveni četru miljardu EUR atzīmi.
2025. gadā ostā kopumā apkalpoti 1154 kuģi un 99 942 pasažieri, taču gada neparastākā krava bija divas ostas kravu izkraušanas iekārtas, kuras katras svars sasniedza aptuveni 350 tonnas. Liepājas osta joprojām ir iecienīta pieturas vieta burātājiem un jauns galamērķis kruīza kuģiem. Šogad tika uzņemti trīs kruīza kuģi, bet nākamgad plānoti seši.
