Kurzemes pašvaldību vadība vērsa ministra uzmanību uz nepieciešamību pilnveidot teritorijas plānošanas procesu, norādot, ka tas praksē mēdz būt nesamērīgi laikietilpīgs un sarežģīts ilgstošo saskaņošanas procedūru dēļ. Kā galvenie izaicinājumi tika minētas augstās detalizācijas prasības, kas atsevišķos gadījumos pārsniedz vispārējās plānošanas līmeni un faktiski pietuvojas būvprojekta stadijai, kā arī institūciju atšķirīgās interpretācijas, kas apgrūtina konsekventu un mērķtiecīgu virzību uz attīstības ieceru īstenošanu.
Kā piemērs tika minēta Ventspils novada pašvaldības pieredze, kur darbs pie teritorijas plānojuma grozījumiem turpinās kopš 2021. gada, saskaroties ar papildu izvērtējumu nepieciešamību dabas aizsardzības jomā un diskusijām par vēsturisko ciemu robežu saglabāšanu. Savukārt Tukuma novada pašvaldības pieredze iezīmēja nepieciešamību pēc operatīvākas atzinumu sniegšanas un spēcīgākas metodiskās vadības no ministriju un citu institūciju puses, kas palīdzētu gan efektīvāk virzīties uz rezultātu, gan risināt sarežģītas vai strīdīgas situācijas.
Papildus teritorijas plānošanas jautājumiem pašvaldības aktualizēja arī nepieciešamību pēc mērķtiecīgāka valsts atbalsta un elastīgākas pieejas infrastruktūras projektu īstenošanā. Ventspils novada pašvaldība aicināja pārskatīt energoefektivitātes programmu nosacījumus, lai pašvaldībām būtu iespēja izvērtēt, vai konkrētu pašvaldības funkciju nodrošināšanai lietderīgāk ir atjaunot jau esošās ēkas vai īstenot jaunu būvniecību, ņemot vērā to atbilstību paredzētajam mērķim un ilgtspēju. Savukārt Ventspils valstspilsēta sēdē akcentēja civilās aizsardzības un klimata noturības stiprināšanas jautājumus, sniedzot priekšlikumus patvertņu izveides atbalsta programmu pilnveidei un rosinot paplašināt finansējuma iespējas meliorācijas sistēmu sakārtošanai.
Apkopojot sēdē izskanējušos jautājumus, pašvaldības uzsvēra nepieciešamību pēc uz risinājumiem vērstas sadarbības stiprināšanu ar valsts institūcijām, kas vairāk balstītos faktisko vajadzību analīzē, nevis tikai normatīvā regulējuma piemērošanā, lai sekmīgāk risinātu gan teritorijas plānošanas, gan infrastruktūras, klimata noturības un drošības izaicinājumus.
Sēdes noslēgumā Attīstības padomes locekļi pārrunāja arī citas Kurzemes reģionam un pašvaldībām aktuālas norises, kā arī ieskicēja jautājumus, kurus nepieciešams aktualizēt turpmākajās tikšanās reizēs.
2026. gada 9. janvāra sēdes darba kārtība un ar to saistītie dokumenti pieejami Kurzemes plānošanas reģiona tīmekļvietnē.
PAR KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONU
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā. Tas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi veicināt reģiona ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot attīstības plānošanu un koordinējot pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju sadarbību. Reģiona lēmējinstitūcija ir Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome, bet izpildinstitūcija – Administrācija.
Kurzemes plānošanas reģionu veido astoņas pašvaldības: divas valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un seši novadi: Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv.
