LU LFMI vadošais pētnieks Dr. Toms Ķencis un starpdisciplinārā māksliniece Dena Doloresa Sircova virtuālajā realitātē ir atdzīvinājuši lietuviešu mākslinieku pāra Birutes Žilītes (1930–2024) un Aļģirda Steponavičusa (1927–1996) zudušo mantojumu – 12 spilgtas freskas no bijušās bērnu tuberkulozes sanatorijas “Pušele”, kas atrodas Jauno Valkininku (Naujųjų Valkininkų) ciemā aptuveni stundas braucienu attālumā no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. Vairāk nekā 100 kvadrātmetrus plašos sienas gleznojumus mākslinieku pāris radīja 60. un 70. gadu mijā.
“Nosacītā radošā brīvība, ko sniedz tā sauktais Hruščova atkusnis, nomaļā vieta un bērnu mērķauditorija ļāva šeit 1968.–1971. gadā radīt vienu no spilgtākajiem un lielākajiem tā laika mākslas darbiem mūsu kaimiņvalstī. Mākslinieki tajā ir iekodējuši gan grieķu mitoloģijas un lietuviešu folkloras tēlus, gan aizliegtus popkultūras simbolus, zodiaka zīmes un neatkarīgās Lietuvas valsts ģerboņa elementus,” stāsta Toms Ķencis.
Līdz 2027. gada vasarai LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā ikvienam apmeklētājam piektdienās būs iespēja nonākt sirreālā, pasakainā neomodernisma mākslas darbā, ko veido vairāk nekā simts kvadrātmetru digitāli restaurētu sienas gleznojumu. LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītava atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas 5. stāvā, 515. telpā un ir atvērta apmeklētājiem piektdienās no plkst. 11.00 līdz plkst. 17.00. Ekspozīcija vairāku minūšu garumā būs skatāma ar “Meta Quest” virtuālās realitātes brillēm.
Toms Ķencis ir folklorists un Baltijas kultūras pētnieks, kura interešu lokā ir postkoloniālā teorija, kultūras nacionālisms un folkloras atbalsis vizuālajā mākslā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Pētījums par B. Žilītes radošo mantojumu ir daļa no viņa īstenotā ERAF pēcdoktorantūras projekta “ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas” (nr. 1.1.1.2/VIAA/4/20/628). Savukārt Dena Doloresa Sircova ir starpdisciplināra māksliniece, kas ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas programmā POST. Viņa strādā ar ready-made, atrastiem vai atdarinātiem objektiem, video un grafikas dizainu, pētot simbolus, eskeipismu un urbāno vizuālo valodu. Viņas darbi aicina skatītāju pārskatīt ierasto uztveres kārtību un piedzīvot telpu, materiālus un objektus kā aktīvus, nozīmīgus pieredzes dalībniekus.
Izstāde tapusi, LU LFMI sadarbojoties ar Lietuvas mākslas galeriju “Vilniaus Galerija”, pateicoties Ievas Vīksnes un Žaņa Lipkes memoriāla atbalstam.
Publicitātes attēls
