Latvijā cinobrsarkanā nektrija ir plaši izplatīta. Galvenokārt tā mājo uz bērziem, bieži dižskābaržiem, arī kļavām, zirgkastaņām, retāk – uz citiem lapkokiem un krūmiem. Cinobrsarkanā nektrija apdzīvo lielākoties atmirušus un parasti arī zemē jau nokritušus zarus, sprunguļus.
Atradīsi uz atmirušiem bērzu zariņiem
Cinobrsarkanās nektrijas augļķermeņi ir mazi, kārpveidīgi bumbubulīši, kuru krāsa ir lielā mērā atkarīga no attīstības stadijas: augļķermeņi var būt cinobrsarkani, sārti, oranžīgi, ķieģeļsarkani vai arī sarkanbrūni.
Cinobrsarkanās nektrijas augļķermeņi ir samērā grūti ieraugāmi nejauši, jo ir sīki – parasti tikai 0,5–2 mm caurmērā. Toties, meklējot tīši (pirmkārt, apstaigājot vietas, kur zemē guļ daudz mirušu bērzu zaru), sēne ir viegli atrodama. Augļķermeņi parasti veidojas diezgan lielā skaitā un koncentrēti, turklāt ļoti bieži uz pavisam nelieliem, tieviem zariņiem. Ja izdevies uziet vienu kārpveidīgajiem bumbubulīšiem rotātu sprungulīti, cilvēks var būt drošs, ka tuvumā jābūt vēl daudziem citiem.
Dažādās stadijās atšķirīgs krāsojums
Neredzamā cinobrsarkanās nektrijas daļa jeb micēlijs mājo zem zaru mizas, daļēji arī koksnē. Uz sēnes micēlija nelielu, gaiši rozā vai viegli oranži krāsotu pauguriņu veidā attīstās augļķermeņu aizmetņi, kas aug un palielinās, līdz pārspiež mizu un izlaužas caur to. Tā rodas konīdiju stadijas augļķermeņi, kas ražo bezdzimuma sporas (konīdijas). Bezdzimuma sporas veidojas galvenokārt vasarā, rudens sākumā. To izplatīšanā liela nozīme ir lietum, arī vējam.
Pēc tam, parasti rudenī, ziemas sākumā, notiek pārvērtības – augļķermeņi pāriet dzimumstadijā. Augļķermeņi palielinās un pilnībā vai daļēji iegūst graudainu veidolu un maina krāsu: sākumā viegli oranžsarkanu vai tumši sarkanīgu, tad ķieģeļsarkanu, pēc tam sarkanīgi tumšbrūnu. Tā tie kļūst arī daudz grūtāk saskatāmi. Dzimumsporas no cinobrsarkanās nektrijas augļķermeņiem parasti izdalās pavasarī.
Starp citu, cinobrsarkanā nektrija nav vienīgā sēne, kuras nosaukumā akcentēts tās specifiskais krāsojums. Latvijā sastopama arī cinobrsarkanā graudcepurīte, cinobrsarkanā piepe, cinobrsarkanā sēdene un cinobrsarkanā bērzlape.
