Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) palīdzību ir pieņemti lēmumi par investīciju veikšanu Latvijā, ar kopējo investīciju apjomu virs 870 milj. EUR. EM īstenotajās atbalsta programmās 270 milj. EUR novirzīti aizsardzības industrijas stiprināšanai. Kopumā līdz 1. decembrim jau ir ieguldīti vismaz 713 milj. EUR Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta finansējuma, kā arī vismaz 400 milj. EUR privāto investīciju. Vēl 263 milj. EUR apjomā ir uzsākti projekti zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta un siltināšanas programmās. Tāpat 2025. gada oktobra beigās komercbanku izsniegtie kredīti pieauga par gandrīz 11% jeb par 1.6 mljrd. EUR, salīdzinot ar decembri.
“Ekonomikas ministrija arī šogad turpināja aktīvu darbu, lai veicinātu valsts ekonomisko attīstību un konkurētspēju plašākā reģionā. Mēs esam snieguši ievērojamu atbalstu uzņēmējiem eksporta, konkurētspējas un produktivitātes veicināšanā. Tāpat realizēti dažādi atbalsta pasākumi iedzīvotājiem, kas vairo sabiedrības labklājību, piemēram, veicināts pārtikas cenu samazinājums, sniegts atbalsts pieejamu mājokļu jautājumā, kā arī saglabāts atbalsts daudzbērnu ģimenēm,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Lai nodrošinātu regulāru dialogu starp likumdevēju un izpildvaru par stratēģiskiem valsts ekonomikas attīstības jautājumiem, šī gada pavasarī Saeimas ekonomikas debatēs tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais ziņojums “Par Latvijas ekonomisko attīstību”. Ziņojumā iekļauts redzējums, kā Latvijas valsti padarīt par konkurētspējīgu un noturīgu spēlētāju globālajā tirgū. Kā Latvijas izaugsmes pamats analizēti pieci stratēģiski virzieni - aizsardzības industrija, zaļā enerģētika, kapitāla tirgus attīstība, reģionālā izaugsme un moderna pārvaldība. Tāpat arī ziņojumā tika iekļauti konkrēti 2025.gada laikā sasniedzamie rādītāji ieguldījumiem Latvijas ekonomikā.
Izstrādāts un Ministru kabinetā apstiprināts “Rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā”, kura mērķis ir līdz 2029. gadam palielināt Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumu no 14% līdz 17% no IKP, kā arī palielināt uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā līdz 32 mljrd. EUR.
Ieviešot snieguma budžetu, tika pārskatītas visas budžeta programmas un rezultatīvie rādītāji.
2025. gadā uzsākta Centrālās statistikas pārvaldes reforma. Reformas ietekmē jau šogad 4000 uzņēmumu atbrīvoti no atskaišu sniegšanas, kas uzņēmējiem devis gandrīz 10 000 darba stundu ietaupījumu. Arī 2026. gadā tiks īstenotas pārmaiņas, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem. Tāpat paredzēts samazināt darbinieku skaitu par 79 amata vietām, vienlaikus palielinot efektivitāti un ieviešot automatizētus datu apstrādes risinājumus.
Īstenotas aktivitātes ES Vienotā tirgus pilnveides un administratīvā sloga mazināšanai ES līmenī. Kopīgi ar Igauniju un citām valstīm 2025. gada vasarā Friends of simplification neformālās grupas ietvaros izstrādāts redzējums par ES līmeņa likumdošanas vienkāršošanas principiem un konkrēts saraksts ar ES likumdošanas iniciatīvām, kas būtu pilnveidojamas vai atceļamas administratīvā sloga un šķēršļu mazināšanai ES Vienotajā tirgū. Vienlaikus ES vienotā tirgus stratēģijas procesā identificēti desmit būtiskākie šķēršļi (“Terrible Ten”), kas līdz šim kavējuši pilnvērtīgu ES Vienotā tirgus funkcionēšanu.
Noteikta valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība, kas aptver visus trīs veidus, kā Latvijā tiek veidotas un uzturētas drošības rezerves: valsts īpašumā esošās drošības rezerves; pārejas perioda risinājumi par pakalpojumu iegādi drošības rezervju izveidei; aviācijas nozares uzturētas rezerves, lai aviācijas nozare varētu optimizēt ar rezervju veidošanu saistītās izmaksas.
Turpināts 2024. gadā uzsāktais darbs MK 01.11.2024. rīkojuma izpildei, lai optimizētu Ekonomikas ministrijas un iestāžu aizņemto telpu platību un 2026. gadā pārceltos uz valsts biroju ēku Talejas ielā 1, Rīgā.
Atbalsts uzņēmējiem
Šajā gadā Latvijas ekonomikas attīstību joprojām ietekmēja ģeopolitiskie apstākļi un Krievijas aizsāktais karš Ukrainā. EM izstrādāja un īstenoja atbalsta instrumentus, lai stiprinātu Latvijas aizsardzības nozari, paredzot vismaz 270 milj. EUR finansējumu 52 militārajiem projektiem, tai skaitā divējāda pielietojuma produktu un tehnoloģiju atbalstam. Tāpat sagatavots un Ministru kabinetā apstiprināts informatīvais ziņojums par jaunas artilērijas ražotnes izveidi Latvijā, paredzot dibināt kopuzņēmumu Latvijā. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk kā 200 milj. EUR lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 mljrd. EUR.
Ieviests “zaļais koridors” uzņēmējiem valsts publisko pakalpojumu saņemšanai paātrinātā kārtībā caur vienu kontaktpunktu, ko nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Saeimā izskatīšanai iesniegti Grozījumi Darba likumā. Cilvēkkapitāla attīstības padomē sadarbībā ar uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām analizēti priekšlikumi, lai pilnveidotu esošo likumu un padarītu to atbilstošāku mūsdienu darba tirgus situācijai.
Ekonomikas ministrija realizējusi dažādus atbalsta pasākumus ārpus Rīgas reģiona, lai veicinātu vietējo uzņēmējdarbību un pašvaldību ekonomisko attīstību. Šī gada 2025. gada 23. septembrī stājās spēkā Ministru kabinetā apstiprinātā Ekonomikas ministrijas virzītā atbalsta programma “Atbalsta piešķiršanas kārtība pašvaldības vietējās ekonomikas stiprināšanai”. Kopumā atbalstīti 45 pašvaldību projekti par kopējo summu 8.5 milj. EUR.
Tāpat 2025. gadā atbalstīti 14 ārvalstu filmu uzņemšanas projekti ar plānoto eksportu 61.8 milj. EUR, no tā līdzfinansējums 14.6 milj. EUR.
Atbalsts iedzīvotājiem
Īstenots rīcības plāns ikdienas patēriņa pārtikas preču pieejamības veicināšanai un birokrātiskā sloga mazināšanai tirdzniecības nozarē. 2025. gada 27. maijā tika parakstīts Memorands par pārtikas preču tirdzniecību, ar kuru iesaistītās puses ir apņēmušās īstenot pasākumus, lai palielinātu vietējās izcelsmes pārtikas preču sortimentu un to tirdzniecības apjomu, kā arī veicinātu pamata pārtikas preču pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, īpaši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Ieviests zemo cenu produktu grozs un uzlabota sadarbība starp mazumtirgotājiem un ražotājiem.
2025. gada oktobrī “Hipotekārās kreditēšanas reģionos” programmas ietvaros uzsākta aizdevumu izsniegšana. Līdz 1. decembrim ALTUM iesniegts 131 pieteikums par finansējumu 5,1 milj. EUR. Programmā kopumā plānots atbalstīt aptuveni 3000 mājsaimniecības Latvijā.
Zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmā, ņemot vērā pieaugošo attīstītāju aktivitāti un pieprasījumu, pieejamais finansējums 2025. gadā palielināts divreiz - no sākotnējā Atveseļošanas fonda finansējuma 42.9 milj. EUR 2022. gadā līdz 84.4 milj. EUR 2025. gadā. Šobrīd saskaņošanas procesā ir grozījumi programmas noteikumos, kas palielinātu kopējo finansējumu programmai līdz 101.8 milj. EUR, ļaujot uzbūvēt aptuveni 1140 dzīvokļus.
Lai mazinātu būvniecības birokrātiju, no 2026. gada 6. janvāra sāks darboties Vienotais būves reģistrācijas process. Procesa darbība būs pilnībā digitalizēta un notiks pēc “vienas pieturas aģentūras” principa: sākot ar Būvniecības informācijas sistēmu, turpinot Kadastra informācijas sistēmā un noslēdzoties zemesgrāmatā. Dati starp sistēmām tiks nodoti automātiski un secīgi, tādējādi mazinot administratīvo slogu gan iedzīvotājiem un uzņēmējiem, gan valsts iestādēm.
