“Šī rudens traģiskie notikumi diemžēl ir uz Rīgas domes sirdsapziņas. Ir nepieciešama steidzama rīcība – ja Ropažu dome to ir spējusi izdarīt un izbūvēt drošu gājējiem un velosipēdistiem infrastruktūru, tad nav nevienu argumenta, kāpēc Rīgas pašvaldība ar savām finanšu iespējām to nevarētu, it īpaši, ja ir jau izstrādāts tehniskais projekts,” norāda iniciatīvas “Droša Granīta iela” viena no iniciatorēm Katrīna Rabkeviča, uzsverot, ka šobrīd pašvaldība arī pēc traģiskajiem notikumiem nesola šo projektu iekļaut nākamā gada budžetā kā vienu no prioritātēm.
Pēc pašvaldības speciālistu aprēķiniem šī projekta īstenošana cilvēku drošībai izmaksātu aptuveni 2,5 miljonus eiro. Vienlaikus iniciatīvas grupas “Droša Granīta iela” aprēķini liecina, ka šīs apkaimes uzņēmumu ik gadu nodokļos nomaksātā summa sastāda vismaz 40 miljonus eiro.
“Pēc šī rudens traģiskajiem notikumiem mēs esam saņēmuši kolektīvus darbinieku iesniegumus ar lūgumu kaut ko darīt, jo viņiem ir bail doties ar sabiedrisko transportu uz darbu. Mēs pārstāvam nozīmīgus investorus Latvijas ekonomikā, tāpēc uzskatām, ka droša vide mūsu darbiniekiem ir ne tikai mūsu, bet arī pašvaldības un valsts prioritāte, ja tā vēlas redzēt investīciju pieaugumu valstī. Granīta ielas stāsts nav pozitīvs piemērs pašvaldības attieksmei pret uzņēmējiem – tādai tai nevajadzētu būt un citās Eiropas lielajās pilsētās tik liels industriālais rajons nekad netiktu atstāts novārtā,” norāda iniciatīvas “Droša Granīta iela” viena no iniciatorēm Katrīna Rabkeviča.
Jāmin, ka šī gada oktobrī Granīta ielā 13A no gūtajām traumām mira riteņbraucēja, bet novembrī Granīta ielā bojā gāja vēl divi gājēji (viens no tiem ne Rīgas posmā), bet pirms vairākiem gadiem šajā Rīgas posmā smagas traumas ieguva kāda uzņēmuma darbiniece, kas šķērsoja ielu, lai nokļūtu pieturvietā. Visā Granīta ielā Rīgas posmā nav gājēju pāreju vai luksoforu, nav trotuāra gājējiem (cilvēki iet pa pašu iestaigātām takām) un nav apgaismojuma, bet braucamā ceļa mala ir nepārredzama krūmāju dēļ. Tas ikdienu apdraud gājējus un velosipēdistus, ņemot vērā augsto satiksmes intensitāti. It īpaši dzīvības draudi pieaug rudens, ziemas, agrā pavasara periodā, kad došanās uz darbu notiek tumsā.
Šī posma iekļaušana melno punktu satiksmē liktu daudz vairāk aizdomāties pašvaldībai un risināt situāciju, ja tā nevēlas zaudēt investorus gadiem nesakārtotās un cilvēku dzīvību apdraudošās infrastruktūras dēļ.
Uzņēmumi Granīta ielā pēc septiņu gadu sarakstīšanos ar Rīgas domi pērn izveidoja pilsonisku iniciatīvu “Droša Granīta iela” ar mērķi panākt, lai Rīgas dome nodrošina dzīvībai drošu infrastruktūru rīdzinieku nokļūšanai uz un no darba vietām Granīta ielā.
“Droša Granīta iela” norāda, ka iepriekšējās domes sasaukuma laikā tika izstrādāts tehniskais projekts gājējiem un velosipēdistiem atbilstošas infrastruktūras izbūvei, bet šobrīd nav indikāciju, ka jaunā domes vadība to iekļaus nākamā gada budžetā un īstenos. Uzņēmumi arī nav saņēmuši ne mēra Viestura Kleinberga, ne Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājas Martas Kotello atbildi uz viņu sūtīto vēstuli, kas vēlreiz apliecina, ka uzņēmēji nav to prioritāte.
Granīta ielas kvartāls Rīgā pēdējos desmit piecpadsmit gados ir kļuvis par vienu no lielākajiem rūpnieciskajiem kvartāliem, un tajā ik dienu ceļu uz darbu mēro ap 1600 darbinieku no vairāk nekā 20 uzņēmumiem. Rīdzinieku došanās uz darbu nedrošās satiksmes organizācijas dēļ jau gadiem apdraud gājēju dzīvības, iekļūstot ceļu satiksmes negadījumos, dodoties uz darbu vai mājām ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu. Vienlaikus automašīnu, tostarp kravas automašīnas, velosipēdistu un gājēju plūsmas palielināšanās dēļ drošība uz ceļa šajā vietā Rīgā arvien samazinās.
