LDDK ieskatā sociālais dialogs ir būtisks priekšnosacījums kvalitatīvai valsts politikas un lēmumu veidošanai. Valdībai sadarbība ar sociālajiem partneriem ļauj savlaicīgi identificēt riskus, rast sabalansētus risinājumus un veidot kvalitatīvu, datos balstītu politiku, kas ir ieguvums gan iesaistītajām pusēm, gan sabiedrībai kopumā. Pretējs efekts ir normatīvajiem aktiem, kuri tiek izstrādāti sasteigti, bez sociālo partneru iesaistes. LDDK ir gatava strādāt ciešā un atklātā dialogā, un šajā procesā nozīmīga loma ir arī Valsts prezidentam, veicinot kvalitatīvāku sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm.
“Procedūru neievērošana un apiešana nav vienādības zīme ar birokrātijas mazināšanu. Tieši novēloti procesi, pēdējā brīdī pieņemti lēmumi, noved pie pagarinātiem termiņiem un nesavlaicīgi pieņemtiem normatīvajiem aktiem. Mums LDDK ir zināšanas un praktiskā pieredze, un esam gatavi atbalstīt strādājot pie valsts ekonomikas veicinošas politikas izstrādes,” papildina LDDK prezidents Andris Bite.
Sarunā ar Valsts prezidentu LDDK apsprieda valsts budžeta likumu un tā izstrādes procesu. Analizējot valsts budžetu, ir redzams, ka valsts izdevumi pieauguši par 804 milj. eiro, bet parāda uzturēšanas izmaksas nākamgad palielinās par 100 milj. eiro. LDDK uzskata, ka arī pēc budžeta pieņemšanas valstij ir mērķtiecīgi jāstrādā pie izdevumu samazināšanas un efektivitātes celšanas, jo pretējā gadījumā nākamajos trīs gados pastāv risks, ka būtiski saruks fiskālā telpa un iespējas finansēt valsts attīstību. LDDK ieskatā budžeta procesā nav pilnvērtīgi izmantotas iespējas veikt reformas un pārskatīt funkcijas un virkne būtisku lēmumu pārcelti uz 2027. gadu. Šāda pieeja iezīmē valsts parāda pieaugumu un budžeta likuma aprēķini norāda, ka tā uzturēšana turpmākajos gados būtiski ierobežos attīstības iespējas un neatstās līdzekļus jaunām iniciatīvām.
“Šajā budžeta plānošanas periodā netika veiktas nedz reformas, kas nākotnē varētu ietaupīt, nedz pārtraukti nevajadzīgi projekti – viss norāda, ka dzīvosim pa vecam, taču statistika ir nepielūdzama, un tie skaitļi norāda, ka būs nepieciešams taupīt,” skaidro Andris Bite.
Tāpat LDDK sarunā ar Valsts prezidentu norādīja, ka šobrīd tuvojas daudzu politikas plānošanas dokumentu beigu termiņš, vai daži vēl nav pat iesākti. Valsts plānveida attīstībai svarīgi laikus uzsākt darbu pie nākamā perioda politikas plānošanas dokumentu izstrādes, lai nodrošinātu valsts politikas pēctecību un paļaušanos uz tiem, negaidot vēlēšanu rezultātus. Šo dokumentu vidū ir Latvijas ilgtspējas stratēģija līdz 2050. gadam, Eiropas Savienības Daudzgadu budžets, Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija, migrācijas politika, zemes politika, enerģētikas politika, kā arī risinājumi mākslīgā intelekta attīstībai un datu centru piesaistei, kas būs bāze valsts ekonomiskās politikas veidošanai. Politikas plānošanas dokumentiem ir jābūt balstītiem datos, ar skaidriem mērķiem un izmērāmiem rezultātiem. Tikai tā iespējams nodrošināt, ka valstij ir skaidrs, prognozējams attīstības kurss, kas dod pārliecību gan uzņēmējiem, gan starptautiskajiem investoriem.
