Valsts prezidents uzklausīja Nacionālo bruņoto spēku ziņojumu par pretmobilitātes pasākumu ieviešanu, tostarp dzelzceļa sliežu savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju, iespējamiem riskiem nacionālajai drošībai un šādu risku mazināšanas un novēršanas risinājumiem. Militārā padome pārrunāja nepieciešamību detalizēti izstrādāt plašu ziņojumu par laika ietvaru, darbu apjomu un resursiem, lai īstenotu maksimāli efektīvu valsts austrumu robežu aizsardzību.
Tāpat Militārā padome uzsvēra militārās koordinācijas īstenošanu ar Igauniju, Lietuvu un NATO ietvaros, kā arī institūciju savstarpējo sadarbību, sagatavojot plašāku diskusiju Ministru kabinetā un Nacionālās drošības padomē nākamajā gadā. Vienlaikus būtiska ir arī sadarbība un komunikācija ar sabiedrību.
Valsts prezidenta militārā padome pārrunāja NATO spēju mērķu izpildes statusu, nepieciešamos resursus Latvijas saistību izpildei un valsts budžeta projektā 2026.gadam paredzēto aizsardzības izdevumu atbilstību šo mērķu īstenošanai noteiktajos apjomos un laika termiņos. Militārā padome atzīmēja, ka šobrīd prioritāri ir Saeimā apstiprināt likumprojektu “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, lai atbilstoši nodrošinātu finansējumu valsts drošības stiprināšanai.
Militārā padome kopīgi ar Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieri flotiles admirāli Māri Polencu pārrunāja Jūras spēku attīstību ar fokusu uz drošības situāciju Baltijas jūrā.
Norisinājās arī atsevišķa Valsts prezidenta militārās padomes diskusija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu, īpašu uzmanību veltot Liepājas ostas militārās infrastruktūras attīstībai, ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto kuģu vajadzību nodrošināšanai.
