Ģimenes un bērna tiesības
Ģimenes tiesību strīdi var būt dažādi – gan tādi, kuros iespējams panākt mierīgu vienošanos starp pusēm, gan tādi, kuros iesaistītās personas ir neatlaidīgas un lietas kļūst emocionāli un juridiski sarežģītas. Juridiskos jautājumos īpaši svarīgs ir kompetents atbalsts – juridiskās palīdzības sniedzējs ne tikai palīdz saprast likumu nianses, bet arī sniedz drošības sajūtu un aizstāv personas tiesības sarežģītās dzīves situācijās.
Tiesu administrācija ir saskārusies ar situācijām, kad juridiskā palīdzība ir bijusi nepieciešama strīdos, kas saistīti ar Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem – saistībā ar nepilngadīga bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tika piešķirta personai, kura kopā ar bērniem bija pārcēlusies uz Latviju. Personas vīrs dzīvoja citā valstī un bija iesniedzis pieteikumu par bērna atgriešanu pie tēva. Persona un bērni iepriekš bija cietuši no vīra vardarbības, tāpēc nevēlējās atgriezties dzīves apstākļos, kas apdraud viņu drošību.
Lietas ietvaros tika uzsākta mediācija, kas gan noslēdzās bez vienošanās. Tomēr, neskatoties uz mediācijas rezultātu, puses panāca savstarpēju vienošanos un izteica vēlmi izbeigt tiesvedību, noslēdzot izlīgumu. Tiesu administrācijas norīkotais juridiskās palīdzības sniedzējs sniedza būtisku juridisko atbalstu, sagatavojot paskaidrojumus tiesai un izlīguma tekstu, kas bija pieņemams abām pusēm. Tādējādi izdevās izvairīties no sarežģīta un emocionāli smaga tiesas procesa.
Vardarbība ģimenē
Persona vērsās Tiesu administrācijā ar lūgumu piešķirt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, jo bija cietusi no dzīvesbiedra, bērna tēva, vardarbības. Policija bija pieņēmusi lēmumu par varmākas nošķiršanu uz astoņām dienām. Ņemot vērā vardarbības apstākļus un policijas pieņemto lēmumu, personai bija nepieciešama juridiskā palīdzība, lai sagatavotu pieteikumu tiesai par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu.
Persona savlaicīgi vērsās Tiesu administrācijā, un jau dažas dienas pēc policijas lēmuma par nošķiršanu viņai tika nodrošināta juridiskā palīdzība – sniegtas juridiskās konsultācijas un sagatavots pieteikums tiesai. Pieteikums tika iesniegts tiesā un apmierināts, nosakot pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus. Tādējādi personai laikus tika nodrošināts gan juridiskais atbalsts, gan garantija, ka viņa tiks pasargāta no vardarbības riska arī pēc policijas lēmumā noteiktā nošķiršanas termiņa beigām.
Pēc tiesas lēmuma par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanas persona atkārtoti vērsās Tiesu administrācijā, lai saņemtu juridisko palīdzību ģimenes tiesību jautājumā – prasības pieteikuma sagatavošanai, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bērniem. Arī šajā lietā juridiskā palīdzība tika nodrošināta laikus: tika sagatavots prasības pieteikums tiesai, iesniegts tiesā un ierosināta civillieta. Tādējādi tika ievērots arī termiņš, kas noteikts tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību attiecībā uz prasības pieteikuma iesniegšanu.
Strīds ar kaimiņiem
Persona vērsās Tiesu administrācijā ar lūgumu saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību jautājumā par zaudējumu piedziņu, kas radušies dzīvokļa appludināšanas rezultātā kaimiņa rīcības dēļ. Minētajā strīdā tika piešķirta juridiskā palīdzība, nodrošinot konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu un juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē. Persona aktīvi līdzdarbojās juridiskās palīdzības procesā, savlaicīgi iegūstot visus nepieciešamos dokumentus prasības pieteikuma sagatavošanai. Ar juridiskās palīdzības sniedzēja atbalstu tika sagatavots prasības pieteikums, kas tika iesniegts tiesā, un ierosināta civillieta. Pēc lietas ierosināšanas pretējā puse, nesagaidot tiesas sēdi, atlīdzināja personai nodarītos zaudējumus, līdz ar to tika lūgts izbeigt tiesvedību. Pateicībā par sniegto atbalstu persona izteica pateicību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējam par ieguldīto darbu un profesionalitāti.
Situācijas, kurās juridiskā palīdzība netiek piešķirta
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums nosaka, kādos gadījumos un kādās lietu kategorijās fiziskā persona, kas atbilst likumā noteiktajam personu lokam, var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kā arī paredz situācijas, kad juridiskā palīdzība var tikt atteikta.
Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, Tiesu administrācijai jāiesniedz iesniegums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam. Iesniegumā jānorāda informācija par strīda būtību, kā arī jāpievieno dokumenti, kas apliecina tajā minētās ziņas, tostarp personas atbilstību juridiskās palīdzības saņēmēja nosacījumiem.
Tiesu administrācija nereti saskaras ar situācijām, kad iesniegumos trūkst pietiekamas informācijas vai nav pievienoti nepieciešamie strīdu apliecinošie dokumenti, kas pamatā ir tikai personas rīcībā. Lai gan Tiesu administrācija iespēju robežās pati cenšas iegūt iesnieguma izskatīšanai nepieciešamo informāciju, ir situācijas, kad to jāiesniedz pašai personai (piemēram, īres līguma kopija, aprēķinātais rēķins par parāda piedziņu u. c.). Šādās situācijās Tiesu administrācija pieprasa papildu informāciju par strīdu vai trūkstošos pierādījumus. Ja pieprasītā informācija netiek iesniegta, tiek pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt juridisko palīdzību. Tādējādi viens no biežākajiem atteikuma iemesliem ir pieprasītās informācijas neiesniegšana.
Salīdzinoši bieži juridiskās palīdzības atteikums tiek pamatots ar to, ka personas lūdz valsts nodrošināto juridisko palīdzību lietās, kurās tā nav paredzēta, piemēram, administratīvo pārkāpumu lietās vai administratīvajās lietās, kas saistītas ar dažādu iestāžu lēmumu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu.
Juridiskā palīdzība netiek nodrošināta lietās par goda un cieņas aizskaršanu, morālā kaitējuma atlīdzināšanu, izņemot gadījumu, kad juridiskās palīdzības sniegšana ir saistīta ar noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī gadījumos, kad lietā jau stājies spēkā galīgais tiesas nolēmums.
Informatīvo kampaņu “Tiesības zināt un rast risinājumu” īsteno Tiesu administrācija Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā Eiropas Sociālā fonda Plus specifiskā atbalsta mērķa pasākuma “Pieeja tiesiskumam” projekta ietvaros.
