DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

5. CERN Baltijas konferencē akcents uz daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju izmantošanu medicīnā

5. CERN Baltijas konferencē, Kauņas Tehnoloģiju universitātes Materiālu zinātņu institūtā, pulcējās zinātnieki, nozares pārstāvji un lēmumu pieņēmēji no Baltijas valstīm, lai veicinātu informācijas apmaiņu par jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem daļiņu fizikā un paātrinātāju tehnoloģijās. Konferencē plaša uzmanība tika pievērsta daļiņu terapijai ‒ paātrinātāju tehnoloģiju izmantošanai medicīnā.

Konferences mērķis ir stiprināt Baltijas valstu sadarbību ar Eiropas Kodolpētījumu centru jeb CERN un veicināt informācijas apmaiņu par jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem daļiņu fizikā un paātrinātāju tehnoloģijās Baltijas valstīs. Konferencē 14.16. oktobrī piedalījās zinātnieki, nozares pārstāvji un lēmumpieņēmēji no visām trim Baltijas valstīm. Atklājot konferenci, dalībniekus sveica Kauņas Tehnoloģiju universitātes rektors un CERN ārējo sakaru direktore, kā arī uzstājās visu triju Baltijas valstu izglītības un zinātnes ministriju pārstāvji. Konferencē tika pārstāvēta Baltijas Asambleja – tajā piedalījās Baltijas Asamblejas Veselības, labklājības un ģimenes komitejas priekšsēdētāja vietnieks Sauļus Čaplinsks (Saulius Čaplinskas).

“Sevišķi jāatzīmē tas, ka organizatoriem bija izdevies piesaistīt vairākus Eiropas vadošos speciālistus, piemēram, profesoru Maksimu Titovu (Maxim Titov), Visuma fundamentālo likumu institūta (Institute of Research into the Fundamental Laws of the Universe – IRFU) zinātnes prorektoru un Eiropas Paneļa par nākotnes paātrinātāju tehnoloģijām vadītāju, kā arī Oksfordas Universitātes profesori Maņitu Dusaņu (Manjit Dosanjh), kas ir ilggadēja CERN padomniece medicīnā. Viņu pārskata referātu laikā un neformālās sarunās konferences dalībnieki ieguva unikālu iespēju tieši kontaktēties un labāk izprast notiekošo viņu pārstāvēto zinātnes virzienu priekšējās līnijās,” skaidro Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks Uldis Bērziņš

Konferencē zinātnieki dalījās ar pieredzi un rezultātiem, kas gūti, piedaloties projektos un pētījumos Eiropas Savienības lielākajā starpvalstu zinātniskajā organizācijā – CERN. Šogad konferences galvenais fokuss bija vērsts uz progresīvu vēža ārstēšanas metodi daļiņu terapiju un elementārdaļiņu daļiņu fiziku – gan teoriju, gan eksperimentiem, bet netrūka arī ziņojumu par pētījumiem atomfizikā, kodolfizikā un materiālu zinātnēs. Tā, piemēram, LU ASI vadošais pētnieks Uldis Bērziņš ziņoja par sava Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta rezultātu ‒ unikālas iekārtas izveidi negatīvo radioaktīvo jonu pētījumiem vienā no CERN struktūrvienībām ISOLDE.

Ņemot vērā, ka CERN Baltijas zinātnieku grupa ir izteikusi priekšlikumu par Baltijas daļiņu terapijas centra izveidi vēža ārstēšanai, konferences darba kārtībā bija arī jautājums bija par iespējamo daļiņu paātrinātāja būvi vienā no Baltijas valstīm. Tas apkalpotu terapijas centru, un dažādu nozaru zinātniekiem: fiziķiem, ķīmiķiem, biologiem, materiālu pētniekiem un arī mediķiem būtu  pieeja radioaktīvo izotopu jonu kūļiem, lai veiktu savus eksperimentus, un nevajadzētu tik ilgi gaidīt rindā, kā tas ir CERN,” skaidro Dr. Habil. Phys. Uldis Bērziņš.

Projekta finansētājs – Latvijas Zinātnes Padome (projekts Nr. Lzp-2023/1-0199 “Negatīvo jonu lāzeru fotoatraušanas spektroskopija”). Plašāk par projektu lasiet šeit.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI