Memorandu parakstījušas katras valsts Mikroshēmu kompetences centru pārstāvošās organizācijas – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU), Lietuvas Fizikālo zinātņu un tehnoloģiju centrs un Igaunijas «Metrosert» Lietišķo pētījumu centrs.
Memorands koncentrējas uz trim galvenajiem sadarbības virzieniem – inovāciju un starptautiskās atpazīstamības veicināšanu, pētniecības un izglītības attīstību, veidojot kopējas mācību programmas, veicinot zināšanu apmaiņu un nodrošinot piekļuvi pētniecības infrastruktūrai, kā arī atbalstu jaunuzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), veicinot to piekļuvi pilotražošanas līnijām un pētniecības infrastruktūrai programmā «Chips Joint Undertaking».
«RTU kā vadošā partnere Latvijas Mikročipu kompetences centrā ir uzņēmusies iniciatīvu stiprināt sadarbību Baltijas līmenī, un nākamais solis ir paplašināt to līdz Ziemeļvalstīm. Šonedēļ Rīgā pulcējam visu trīs Baltijas valstu kompetenču centru pārstāvjus, lai vienotos par šīs sadarbības virzieniem. Reģionu partnerība sniegs jaunu jaudu Latvijas mikroshēmu ekosistēmai – no tās iegūs gan mazie un vidējie uzņēmumi, gan jaunuzņēmumi, gan arī pētniecības institūcijas. Turklāt tā ir lieliska iespēja nostiprināt Latvijas lomu globālajās piegādes ķēdēs,” norāda RTU inovāciju prorektore Liene Briede.
Memorands tiek parakstīts laikā, kad Eiropa cenšas stiprināt savu pusvadītāju autonomiju, ņemot vērā pieaugošās ģeopolitiskās neskaidrības un globālās piegādes ķēžu izaicinājumus. Šogad martā tika uzsākta iniciatīva «aCCCess» (Alliance of Chips Competence Centres for Enhanced Semiconductor Services), lai padziļinātu ES līmeņa sadarbību šajā jomā. Līdz ar sadarbības memoranda parakstīšanu Baltijas valstis demonstrē starptautiskās sadarbības piemēru un atbalsta Eiropas Mikroshēmu akta mērķi līdz 2030. gadam dubultot reģiona pusvadītāju ražošanas jaudas.
«Tikai kopā mēs varam konkurēt globālajā mikroshēmu industrijā, tāpēc aktivitāšu saskaņošana mūsu Mikroshēmu kompetences centros ir loģisks solis mūsu ambīciju un izaugsmes labākai koordinācijai. Savstarpējās saprašanās memorands ir pirmais solis," norāda LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs.
Baltijas valstis īpašu uzmanību pievērš pusvadītāju nozarei, kurai ir vērojama stabila izaugsme reģionā. Paredzams, ka Igaunijas un Lietuvas mikroshēmu tirgi 2023.–2028. gadā pieaugs par aptuveni 5% gadā, kopumā no aptuveni 41 miljona līdz 53 miljoniem eiro. Savukārt Latvijas mikroshēmu eksporta apjomam 2021.–2026. gadā tiek prognozēts 6% gadā.
Nākamais solis Baltijas partneriem ir kopēja programmas «HORIZON-CSA» (Horizon Europe – Coordination and Support Action) projekta pieteikuma sagatavošana, lai kartētu reģionālo mikroshēmu ekosistēmu un izstrādātu kopēju stratēģiju Baltijas-Ziemeļvalstu mikroshēmu aliansei. Tas nākotnē pavērs ceļu Eiropas Ssavienības projektiem, kas stiprinās pētniecības infrastruktūru un atbalstīs jaunuzņēmumus un MVU Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Baltijas mikroshēmu kompetences centru sadarbības memorands turpina Latvijas Mikroshēmu savstarpējās saprašanās memorandā pausto apņemšanos stiprināt mikroshēmu ekosistēmu valstī. Balstoties uz sākto sadarbību, šā gada martā tika izveidots Latvijas Mikroshēmu kompetences centrs, lai atbalstītu Eiropas Mikroshēmu aktu.
