Ģenerāladvokātes secinājumi apvienotajās lietās C-258/23 | Imagens Médicas Integradas, C-259/23 | Synlabhealth II un C-260/23 | SIBS – Sociedade Gestora de Participações Sociais u. c.
Veikdama izmeklēšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem, Portugāles konkurences iestāde konfiscēja elektroniskā pasta vēstules, ar kurām apmainījušies šajā izmeklēšanā iesaistīto sabiedrību darbinieki. Šīs sabiedrības pret to iebilda, apgalvodamas, ka ir pārkāptas to tiesības uz saziņas konfidencialitāti un ka šāda konfiskācija ir jāatļauj izmeklēšanas tiesnesim, nevis prokuroram.
Portugāles tiesa, kas izskatīja lietas, būtībā vaicā Tiesai, vai pietiek ar prokurora izsniegtu atļauju vai arī tas vien, ka konfiscētie dokumenti ir iegūti no darbinieku profesionālajās elektroniskā pasta vēstulēs ietvertās saziņas, nozīmēja, ka šie dokumenti ir kvalificējami par ”saraksti”, kuras neaizskaramība ir pamattiesības, kam ir augstāka aizsardzības pakāpe, un tādēļ jāiejaucas izmeklēšanas tiesnesim.
Pirmajos 2024. gada 20. jūnija secinājumos ģenerāladvokāte Laila Medina ierosināja Tiesai atbildēt Portugāles tiesai, ka pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību [1] neliedz valsts konkurences iestādei konfiscēt elektroniskā pasta vēstules bez iepriekšējas tiesas atļaujas.
Pēc sprieduma Bezirkshauptmannschaft Landeck [2] pasludināšanas lietas tika nodotas izskatīšanai virspalātā. Šajā spriedumā Tiesa uzskatīja, ka Savienības tiesības pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas kompetentajām iestādēm kriminālizmeklēšanas nolūkos dod iespēju piekļūt mobilajā tālrunī esošajiem personas datiem. Tomēr šīs iespējas izmantošana jāpakļauj inter alia tiesneša vai neatkarīgas administratīvas iestādes iepriekšējai pārbaudei, izņemot pienācīgi pamatotus steidzamības gadījumus.
Šodienas secinājumos, kurus Tiesa ir lūgusi papildus, ģenerāladvokāte L. Medina uzskata, ka judikatūru lietā Bezirkshauptmannschaft Landeck izskatāmajās lietās nevar pārņemt, jo situācija nav salīdzināma. Valsts konkurences iestāžu veiktas konfiskācijas mērķis ir atklāt pretkonkurences darbības iekšējā tirgū, un tā attiecas uz komercinformāciju par juridiskām personām, nevis privātpersonām, kuras šī konfiskācija principā skar pakārtoti. Turklāt piekļuve uzņēmuma elektroniskā pasta vēstulēm neļauj pilnībā un nekontrolēti piekļūt visiem vienuviet glabātajiem datiem, kas varētu sniegt ļoti detalizētu un padziļinātu priekšstatu par attiecīgās personas privāto dzīvi, atšķirībā no īpašā mobilā tālruņa gadījuma.
Runājot par iejaukšanos pamattiesībās uz personas datu aizsardzību [3], ko izraisīja attiecīgās pārbaudes darbības, ģenerāladvokāte L. Medina uzskata, ka samērīguma princips ir ievērots, ja ir nodrošinātas noteiktas procesuālās garantijas. Šīs garantijas papildina pienākumus, kas valsts konkurences iestādēm ir noteikti saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu [4], kā arī ex post pārbaudi tiesā gan izmeklēšanas procedūras laikā, gan pēc tās. Iepriekšēja tiesas atļauja principā būtu nepieciešama tikai tad, ja elektroniskā pasta vēstules tiek konfiscētas personas privātajā dzīvesvietā vai lai veiktu kriminālapsūdzību pret fizisku personu.
Ģenerāladvokāte piebilst, ka Savienības tiesības [5] tomēr ļauj dalībvalstīm, ja tās to vēlas, paredzēt iepriekšējas atļaujas mehānismu, ko attiecībā uz valsts konkurences iestāžu veiktām pārbaudēm izsniedz tiesu iestāde, tostarp prokurors.
| PIEZĪME. Ģenerāladvokāta secinājumi Tiesai nav saistoši. Ģenerāladvokāta uzdevums ir, rīkojoties pilnīgi neatkarīgi, piedāvāt Tiesai juridisku risinājumu viņam nodotajā lietā. Tiesas tiesnešu apspriedes par šo lietu sāksies tikai tagad, un spriedums tiks pasludināts vēlāk. PIEZĪME. Ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu dalībvalstu tiesas lietas iztiesāšanas gaitā var uzdot Tiesai jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju vai Savienības akta spēkā esību. Pašu pamatlietu Tiesa neiztiesā, taču valsts tiesai tā ir jāatrisina atbilstīgi Tiesas nolēmumam. Šis nolēmums ir vienlīdz saistošs arī citām dalībvalstu tiesām, ja tām jāatrisina līdzīga problēma. |
[1] Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants.
[2] Spriedums, 2024. gada 4. oktobris, Bezirkshauptmannschaft Landeck (Mēģinājums piekļūt mobilajā tālrunī saglabātajiem personas datiem), C-548/21 (skat. paziņojumu presei Nr. 171/24).
[3] Pamattiesību hartas 8. pants.
[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti.
[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1 (2018. gada 11. decembris) par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu.
