Latviešu valoda Latvijā ir vienojoša vērtība visiem valsts iedzīvotājiem un identitātes pamats gan nācijai, gan valsts nacionālajai kultūrai un valsts drošībai. Tā ir pamats mūsu demokrātiskās valsts pastāvēšanai. Sabiedrībā spēcīgi iesakņojusies valsts valoda ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem turpmākai attīstībai.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pēdējo gadu laikā īstenoto pasākumu pamatā ir bijusi spēja strauji reaģēt uz pārmaiņām un īstenot nepieciešamos pasākumus valsts valodas statusa stiprināšanai. Tostarp, piemēram, ņemtas vērā vajadzības nodrošināt valodas apguvi Ukrainas bēgļiem, sniegts atbalsts pārejā uz mācībām valsts valodā, īstenoti pasākumi latviešu valodas iedzīvināšanai IT risinājumos u.c.
“Latviešu valoda vieno un veido pamatu sabiedrības attīstībai Latvijā. Mūsu kopīgs pienākums ir konsekventi stiprināt latviešu valodas lomu mūsdienu mainīgajos un trauksmainajos apstākļos. Ir tikai dabiski, ka valoda attīstās – mainās tās lietotāji, valodas apguves formas un pieejas. Tāpēc mums jārod risinājumi, kas atbilst šodienas vajadzībām: valodas integrācija tehnoloģijās, digitālo resursu attīstīšana, apguves iespēju paplašināšana un inovatīvu, lietotājiem pielāgotu risinājumu radīšana. Pirmā ziņojuma Saeimai nozīme ir ne tikai līdz šim paveiktā apkopošanā, bet arī skaidrā turpmāko uzdevumu formulēšanā valsts valodas politikas jomā,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Līdz šim paveiktais valsts valodas politikas jomā apkopots četros valodas politikas rīcības virzienos – juridiskajā, lingvistiskajā, pedagoģiskajā un sabiedrības iesaistes un līdzdalības rīcības virzienā, kā arī izvirzītas turpmākās darbības prioritātes valsts valodas lietojuma stiprināšanai.
Ziņojumā iezīmēti arī nākamā valodas politikas īstenošanas perioda rīcības virzieni un darba uzdevumi. Rosināts turpināt sistēmisku un konsekventu valsts valodas politikas īstenošanu visās sabiedrības darbības un valodas lietojuma jomās, tostarp turpinot darbu pie normatīvo aktu pilnveides, īstenojot pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, nodrošinot kvalitatīvas iespējas latviešu valodas kā svešvalodas apguvē Latvijā, ārvalstīs un diasporā, tāpat stiprinot latviešu valodas nozīmi digitālajā vidē u.c.
Ziņojums sagatavots saskaņā ar 2025. gada 14. martā apstiprinātajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas paredz, ka Ministru kabinetam ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim jāiesniedz Saeimai ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Ziņojumu Saeimā plānots izskatīt oktobrī, ņemot vērā, ka 15. oktobrī tiek atzīmēta Valsts valodas diena.
Ziņojuma sagatavošanā iesaistītas valsts valodas politikas īstenotājas iestādes – IZM, Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija un šo ministriju padotības iestādes.
Ar Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto. Ziņojums Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.” iespējams iepazīties tiesību aktu portālā.
