Dabas liegumā “Posolnīca”, kas ir Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, biotopa atjaunošanas darbus, pielietojot dažādas mežsaimniecības metodes, LVM veica 2023. un 2024. gadā. Kopumā darbi ritēja vairāk nekā 50 hektāru platībā un to galvenais mērķis bija atjaunot un uzturēt šeit esošo un Latvijā ļoti reti sastopamo ES nozīmes biotopu skujkoku meži uz osveida reljefa formām 9060, vienlaikus atjaunojot arī dzīvotspējīgas, Latvijā īpaši aizsargājamu augu sugu populācijas.
Smiltāja esparsete ir skaistais augs, kas jūlijā zied rozā ziediem. Tas Latvijā ir reti sastopams, galvenokārt – sausos priežu mežos, ceļmalās, pauguru nogāzēs un osu grēdās.
Stāsta LVM Ziemeļlatgales reģiona vides plānošanas speciāliste Diāna Marga:
“Smiltāju esparsetes atrašana šajā vietā pēc tik daudzu gadu pārtraukuma ir tiešām nozīmīgs notikums!
Pēdējo reizi dabas liegumā pētnieki to piefiksējuši 1991.gada jūlijā un kopš tā laika suga vairs nebija manīta, zinājām tikai vēsturisko atradņu vietas.
“Posolnīcā” smiltāju esparsete šovasar konstatēta tieši vietās, kur mūsu veikto darbu laikā ir notikuši zemsedzes traucējumi – pārvietojusies mežistrādes tehnika, kas biotopa apsaimniekošanas ietvaros veica pameža un otrā stāva egļu izciršanu, kā arī vietās, kur mērķtiecīgi atsedzām zemsedzi. Kopumā esparsete no jauna parādījusies gan uz osa kores, jaunizveidoto mineralizēto laukumu vietā, uz tehnoloģiskajiem koridoriem, gan arī osa pakājē uz mineralizētās joslas, pa kuru pārvietojās tehnika.”
LVM veikto darbu galvenais uzdevums bija uzlabot biotopam nepieciešamos gaismas apstākļus un dažādot kokaudzes struktūras. Tāpat bija būtiski radīt zemsedzes traucējumus, kas veicinātu biotopam tipisko un reto augu sugu izplatīšanos ar sēklām. Lai to paveiktu, osu meža stāvajās nogāzēs ar harvesteru tika izcirsti nevēlamie koki, pārsvarā egles un krūmi, veidojot atvērumus, kurus apspīdēt saulei. Ciršanas atliekas tika savāktas un kontrolēti sadedzinātas ugunskuros.
No aizauguma atbrīvotajā teritorijā tika veidoti 150 mineralizēti laukumi – ar grābekli noņemta zemsedzes virsējā kārta, radot vietas, kur iesēties biotopam raksturīgajām un Latvijā reti sastopamām augu sugām. Šiem augiem nepieciešami specifiski augšanas apstākļi – nabadzīga augsne un liels gaismas daudzums.
Lieguma statusa dēļ teritorijā iztrūkstot ierobežotai saimnieciskajai darbībai, osu mežos bija uzkrājies pārlieku liels barības vielu daudzums un tie bija aizauguši ar kokiem un krūmiem, egles radīja nevēlamu noēnojumu, zemsedzi arī dienvidu nogāzēs klāja pārāk bieza sūnu kārta, kas neļāva iesēties un augt retajiem augiem.
Biotopa atjaunošanas un sugu dzīvotņu uzlabošanas darbus DL “Posolnīca” LVM veica no 2021. līdz 2023. gada nogalei Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Nr.5.4.3.0/20/I/001 “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” ietvaros. Šī projekta laikā LVM divu gadu laikā kopumā 14 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās uzlaboja un atjaunoja gan ES nozīmes biotopus, gan sekmēja piemērotus apstākļus aizsargājamu sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai.
