Andžejs Viļumsons iepazīstināja vēstniekus ar Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātēm, akcentējot Latvijas drošības intereses Krievijas īstenotā kara Ukrainā kontekstā. Tāpat tika pārrunāta Latvijas un šo valstu ekonomiskā sadarbība.
Tikšanās laikā ar Nīderlandes vēstnieku Karlu Jakobu Mariju Pērsmanu A. Viļumsons pauda pateicību par Nīderlandes nozīmīgo ieguldījumu Baltijas reģiona drošībā – dalību Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā, NATO paplašinātās klātbūtnes misijā Lietuvā, patrulēšanā Baltijas jūrā, kā arī par atbalstu NATO “StratCom” izcilības centram Rīgā. Viņš uzsvēra, ka Nīderlande ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem. Valsts sekretārs un vēstnieks apliecināja apņēmību strādāt sadarbības turpmākā veicināšanā, tostarp IKT un 5G tehnoloģiju, kā arī atjaunojamās enerģijas jomā. Latvija un Nīderlande arī cieši sadarbojas tiesiskuma un mediju brīvības stiprināšanā, un latviešu jauniešu vidū Nīderlande ir viens no populārākajiem studiju galamērķiem.
Sarunā ar Īrijas vēstnieci Marselu Smitu A. Viļumsons akcentēja Latvijas un Īrijas ciešās attiecības un aktīvo politisko dialogu. Abas valstis ir līdzīgi domājoši partneri ES un citās starptautiskajās organizācijās. Valsts sekretārs pauda gandarījumu par ciešo sadarbību zinātnes, kultūras un izglītības jomā, kā arī uzsvēra interesi stiprināt ekonomiskās attiecības. Pozitīvi vērtējams gan tirdzniecības apjoma pieaugums, gan pieaugošās Īrijas investīcijas Latvijā. Nozīmīga loma abu valstu saiknes stiprināšanā ir Latvijas diasporai – Īrijā ir trešā lielākā latviešu kopiena pasaulē, kas aktīvi popularizē Latvijas kultūru, veicinot cilvēku savstarpējo kontaktu veidošanu.
Tikšanās laikā ar Šveices vēstnieci Anju Zobristu-Rentenāru valsts sekretārs uzsvēra Latvijas interesi turpināt aktīvu politisko dialogu ar Šveici, kā arī attīstīt sadarbību augsto tehnoloģiju un biomedicīnas jomās. Viņš novērtēja vēstniecības atbalstu ekspozīcijas “Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici” Šveices pilsētā Lugano pagarināšanā līdz 2027. gadam. Abu Latvijai nozīmīgo literātu saikne ar Šveici ir labs pamats kultūras saišu stiprināšanai. Andžejs Viļumsons arī pateicās par Šveices sniegto atbalstu Latvijai, īpaši Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai. Pārrunājot abu valstu sadarbību ar Ukrainu, A. Zobrista-Rentenāra apliecināja, ka Šveice nākamajos gados plāno turpināt Ukrainai nodrošināt nopietnu finansiālo atbalstu.
Sarunā ar Apvienotās Karalistes vēstnieci Ketrīnu Džeinu Līču valsts sekretārs apliecināja, ka Latvija ir ieinteresēta turpināt aktīvu politisko dialogu un vizīšu apmaiņu. A. Viļumsons pateicās par Apvienotās Karalistes aktīvu iesaisti NATO paplašinātajā klātbūtnē Austrumu flangā, augstu novērtēja Dronu koalīcijas līdzvadīšanu kopā ar Latviju, kā arī Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) vadīšanu. Viņš aicināja pilnībā izmantot sadarbības potenciālu zaļajās un dronu tehnoloģijās. Amatpersonas pārrunāja Latvijas gatavošanos dalībai ANO Drošības padomē vēlētās locekles statusā. Apvienotās Karalistes vēstniece apsveica Latviju ar ievēlēšanu ANO Drošības padomē, kas pavērs jaunas iespējas Latvijas un Apvienotās Karalistes partnerattiecību stiprināšanai.
Tiekoties ar Zviedrijas vēstnieku Danielu Ulsonu, valsts sekretārs izteica pateicību par Zviedrijas pievienošanos NATO multinacionālajai brigādei Ādažos. Viņš uzsvēra, ka Zviedrija ir viens no tuvākajiem Latvijas partneriem un sabiedrotajiem, ko apliecina arī aktīvais politiskais dialogs – 2025. gadā Latviju apmeklējušas visu līmeņu Zviedrijas augstākās amatpersonas. Sarunas gaitā amatpersonas bija vienisprātis par nepieciešamību turpināt darbu reģionālās sadarbības un drošības stiprināšanā, kas ir Baltijas jūras reģiona labklājības un attīstības stūrakmens. Tāpat tika pausta apņēmība attīstīt veiksmīgo sadarbību uzņēmējdarbības, kultūras, tūrisma un izglītības jomā.
Akreditācijas ceremonija pie Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča plānota 18. augustā.
ĀM valsts sekretārs Andžejs Viļumsons iepazīšanās vizītē pieņem jauno Nīderlandes vēstnieku Latvijā Karlu Jakobusu Mariju Pērsmanu (Carl Jacobus Maria Peersman).
Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
