Īpaši augstu to vērtē vecāki ar augstāko izglītību un ģimenes ar lielākiem ienākumiem – šajās grupās šī pārliecība ir vēl izteiktāka.
“Aptaujas rezultāti apstiprina to, ko pieredzam ikdienā – ar akadēmiskām zināšanām vien mūsdienās vairs nepietiek. Augstākajai izglītībai jābūt ciešā sasaistē ar darba vidi, lai studenti ne tikai apgūtu teoriju, bet arī attīstītu profesionālās prasmes un izpratni par nozares procesiem un attīstības virzieniem,” komentē Banku augstskolas rektore profesore Līga Peiseniece.
89% aptaujāto (no tiem 50,3% – noteikti jā, 38,7% – drīzāk jā) piekrīt tam, ka darba pieredze studiju laikā palīdz jauniešiem veiksmīgāk atrast darbu pēc augstskolas absolvēšanas. Šis uzskats izplatīts neatkarīgi no reģiona vai vecuma, un tam piekrīt gan darba tirgū pieredzējuši speciālisti, gan paši jaunieši.
Interesanti, ka vislielāko pārliecību par darba pieredzes nozīmīgumu studiju laikā pauž tieši vecākās vecuma grupas — piemēram, 59,3% respondentu vecumā no 50 līdz 59 gadiem un 51,3% grupā no 40 līdz 49 gadiem atbildējuši, ka “noteikti jā”, šāda pieredze palīdz iegūt labākas karjeras iespējas. Tas var liecināt par viņu personīgo darba pieredzi un izpratni par darba tirgus realitāti. Jaunākajā grupā (18–29 gadi) 44,4% atbildējuši “noteikti jā” un vēl tikpat “drīzāk jā”, kopumā veidojot augstu, bet salīdzinoši piesardzīgāku atbalstu.
Ja augstskolu programmas ir atrautas no reālām darba tirgus prasībām, pieaug risks, ka izveidosies plaisa. Šādos gadījumos studiju gadi kļūst par atsevišķu, no dzīves atdalītu posmu, kas nenodrošina vienmērīgu pāreju uz darba tirgu.
Pētījuma rezultāti apliecina arī to, ka augstskolas, kas jau sadarbojas ar darba devējiem, ir uz pareizā ceļa. Piemēram, Banku augstskola savās programmās iesaista darba devējus gan kā līdzautorus studiju satura veidošanā, gan kā prakses nodrošinātājus.
“Šī pieeja īpaši aktuāla kļūst maģistrantūras līmenī, kad studenti bieži vien jau ir darba tirgū, bet vēlas attīstīt profesionālās kompetences, specializēties vai mainīt virzienu. Līdzsvarot mācības ar profesionālo attīstību iespējams tad, ja studiju forma, saturs un mērķis saskan ar darba tirgus prasībām. Maģistrantūras līmenī mums ir svarīgi strādāt ar studentiem kā ar līdzvērtīgiem sarunas partneriem – viņi nāk ar savu pieredzi, bet meklē jaunu redzējumu, padziļinātu izpratni un profesionālo tīklu. Šeit darba devēju klātbūtne nav formalitāte, bet vērtīgs resurss,” saka Līga Peiseniece.
Banku augstskola uzņem maģistrantūras studentus 2025./2026. akadēmiskajam gadam vairākās studiju programmās, tostarp “Uzņēmējdarbības vadība”, “Finanses” un “Finanšu vadība”, kurās iespējams iegūt padziļinātas zināšanas vadībā, finanšu pārvaldībā un uzņēmējdarbības attīstībā, vienlaikus saglabājot ciešu saikni ar darba tirgu, kā arī piedāvā unikālo dubultdiploma maģistra programmu “Starptautiskās finanses un banku darbība”, ko īsteno sadarbībā ar SBS Swiss Business School, un kiberdrošības pārvaldības programmu.
Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolu absolventu aptaujas un Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka maģistra grāda ieguvēji Latvijā ir konkurētspējīgāki darba tirgū – to apliecina gan nodarbinātības rādītāji, gan ienākumu līmenis.
Saskaņā ar CSP datiem nodarbinātības līmenis 25–64 gadu vecuma grupā ir augstāks maģistriem (84–85%) nekā bakalauriem (82–83%). Gada ienākumu līmenis ir būtiski atšķirīgs – 2021. gadā maģistru vidējie ienākumi bija aptuveni 23 000 eiro pirms nodokļu nomaksas, bakalauriem tie sasniedza vidēji aptuveni 16 000 eiro.
Par “Norstat” aptauju:
“Norstat” aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauja veikta 2025. gadā jūlijā.
